Pašnāvības dēļ šogad trīs pusaudžu dzīvība izdzisusi vēl pirms neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu ierašanās. Taču izsaukumu uz pašnāvības mēģinājumiem ir nesalīdzināmi vairāk. Šā gada deviņos mēnešos vien - 159 pie jauniešiem līdz 20 gadu vecumam. Pusaudžu resursu centrs Rīgā ir vieta, kur turpmāk varēs saņemt valsts apmaksātu palīdzību, lai laikus pamanītu depresijas un pašnāvības riskus pusaudžiem.
Pusaudžu resursu centrs apzināti veidots ārpus slimnīcas, mājīgās telpās Rīgas centrā, lai mazinātu vecāku un pusaudžu bailes no vēršanās pie speciālistiem, kā arī lai veicinātu uzticēšanos.
Resursu centra speciālisti stāsta - pašnāvnieciskas domas pusaudzim var uznākt pēkšņi. Tomēr visbiežāk trauksmes signālus par draudošām briesmām var pamanīt krietni pirms neatgriezeniskā soļa. Sagraizītas rokas ir viena no pazīmēm, tāpat arī nomāktība, uzvedības maiņa, kavējumi skolā, negaidīta sekmju pasliktināšanās.
"Noteikti vajag prasīt tieši, noteikti vajag nebaidīties runāt pat par savainojošu uzvedību, par graizīšanos, nodarīšanu pāri sev, kā arī par pašnāvības domām," sacīja bērnu un pusaudžu klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule
Centra klīniskais vadītājs Nils Konstantinovs stāstīja – pamanot problēmu laikus, bieži vien to izdodas atrisināt ar nosacīti vienkāršiem paņēmieniem, bez ārstēšanas slimnīcā. Būtiski ir neklusēt, bet meklēt palīdzību: "Šīs grūtības pusaudžiem ir ļoti dažādas un ļoti sarežģītas, tāpēc tas prasa diezgan lielu komandu, lai ar to varētu veiksmīgi strādāt. Turklāt vienam pusaudzim labāk derēs viena pieeja, citam derēs cita. Ja kādam tā būs psiholoģiskā terapija, kādam, iespējams, ir vajadzīgs sporta terapija, un tā mēs mēģinām pēc iespējas plašāk šo piedāvājumu individuāli viņam piedāvāt." Speciālists arī intervijā Latvijas Radio stāstīja par to, ka depresija jauniešu vidū ir izplatīta.
Jaunieši kļūst arvien trauksmaināki, nomāktības un depresijas gadījumu skaits pusaudžu vidū pieaug, ja salīdzina ar iepriekšējām paaudzēm. Precīzas atbildes uz jautājumu "Kāpēc?" joprojām nav. To saista gan ar pieaugošām prasībām, lielo slodzi, gaidām, gan arī modernajām tehnoloģijām.
"Mūsu gadījumā ikviens vecāks, ikviens jaunietis, jaunieša draugs vai tuvs cilvēks, kurš ir pamanījis, ka jaunietim, iespējams, ir nopietnas grūtības, var vienkārši mums piezvanīt, uzrakstīt uz e-pastu, pierakstīties uz konsultāciju," skaidroja Bērnu slimnīcas fonda vadītājs Liene Dambiņa.
Centrā, lai tiktu pie speciālista, nav vajadzīgs ārsta nosūtījums.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norādīja, ka nākotnē vajadzēs vairāk līdzīgu centru. To uzsvēra arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par").
"Ja mēs runājam par to, ka mēs gribam sniegt palīdzību visiem, kam tā palīdzība ir nepieciešama, tad nākotnē šāda veida centri, sabiedrībā balstīti, pieejami - tie ir vajadzīgi daudz lielākā apjomā. Pieejamība ir vajadzīga lielāka, un Rīgā, protams, ir vajadzīgi vairāk tādi pieturpunkti," stāstīja Bezborodovs.
"Skaidrs, ka 80 bērni, kas ir šī nākamā gada aptvere, ir absolūti nepietiekami, bet šeit tas ātrums, ar kādu mēs varam attīstīt pakalpojumu, atkarīgs gan no bērnu gatavības pakalpojumu izmantot, gan arī mūsu spējas šīs profesionālās komandas nokomplektēt Rīgā. Tā nav problēma, bet es pieļauju, ka daļā reģionu tas varētu būt liels izaicinājums," sacīja Viņķele.
Latvijā joprojām ir būtisks bērnu psihiatru trūkums. No 48 sertificētiem ārstiem bērnu psihiatrijā visā Latvijā strādā ne vairāk kā 15 sertificēti bērnu psihiatri.
