Tiem nav jābūt karamelizētiem vai sālītiem sienāžiem, iespējams, kā viegls pulveris, kas pievienots pastai vai cepumiem, tas ir neredzams un īsti garšas kārpiņām nesajūtams. Kukaiņu izcelsmes barības vielas arī attīstītajās valstīs jau tiek izmantotas.

"Piemēram, kukaiņus Somijā iekļauj maizes gatavošanā kā papildu olbaltumavotu maizē, kur normāli tas olbaltumsaturs nav tik liels. Maizīte izskatās tieši tāpat, vienkārši tās uzturvērtībā ir proteīns no šiem kukaiņiem," stāstīja institūta "Bior" pētniece, sertificēta uztura speciāliste Inese Siksna.

Pētnieki visā pasaulē šobrīd ļoti aktīvi meklē alternatīvas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām. Cilvēki grib dzīvot un ēst veselīgāk, daudziem ir alerģijas vai kādu pārtikas produktu nepanesamība. Arī klimata izmaiņas, kas saistāmas, piemēram, ar plašo gaļas liellopu audzēšanu, ir būtisks aspekts jaunās pārtikas attīstībā.

"Tur tā psiholoģiskā puse, ka mēs gribam ēst pierasto, kaut kādās lietās mēs paliekam tādi konservatīvi, bet mums nav īsti variantu šobrīd. Ir jāmainās, jo tās apkārtējās vides pārmaiņas pārāk lielas tomēr, lai mēs nereaģētu nekādā veidā," uzskata "Bior" pētniece.

Tomēr mūsu patērētājs un ēdājs ir visai ciets rieksts, atzīst eksperti arī jaunākajā digitālā projekta "Būris" sērijā.

Atvērtāki ir cilvēki, kas ceļojumos izmēģinājuši kādu kukaini, citi uz šādu jauno pārtiku skatās skeptiski. Tam nevajadzētu ļauties, atzina Eiropas Savienības likumdevējs.

"Mums noteikti nevajadzētu apstādināt šo inovāciju. Tā vienmēr sākas ar mazu sabiedrības daļu, un tikai tad kaut kas var kļūt par plaša patēriņa preci. Tāpēc Eiropas Savienībai jāstimulē šādas inovācijas, cik vien iespējams," norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Estere de Lange no Nīderlandes.

"Daudz kas ir atkarīgs no kultūras. Un cilvēki patiesībā ir atvērti. Taču mums ir jābūt kā virziena rādītājam, lai palīdzētu sabiedrībai uzsākt sarunu par jauno pārtiku, tai pašā laikā atceroties, ka katra dalībvalsts ir individuāla un mums jāļauj viņām lemt katrai pašai," sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Assita Kanko no Beļģijas.

Pirms kāda veida jauno pārtiku atļaut ieviest, tiek veikti pētījumi un gadiem vākti dati par pārtikas nekaitīgumu un uzturvielām.

"Mēs mēģinām atrast, kā vieglāk, labāk, ērtāk un ar mazāk resursiem un mazāku ietekmi uz klimatu mēs varētu pabarot visu pasauli," piebilda "Bior" pētniece.

Runa ir ne tikai par kukaiņiem, bet arī, piemēram, aļģēm vai kādiem augiem, kam pārtikā šobrīd tiek lietotas lapas, bet pētīta arī saknes vai stumbra izmantošana.

"Būris": Nākotnes pārtika

Vairāk

KONTEKSTS:

LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".