Tā kā Imanta Ziedoņa muzejam jau bija pieredze rīkot plašu ekspedīciju, iesaistot lielu sabiedrības daļu un apejot apkārt visai Latvijai, gatavojoties izcilā folklorista Krišjāņa Barona 185 gadu jubilejai, Krišjāņa Barona muzejs aicinājis atkārtot Dainu tēva 1859. gadā noieto ceļu no toreizējās Tērbatas, tagad Tartu Universitātes, kur studēja matemātiku un astronomiju, uz Dundagu, un pārizdot pēc ceļojuma sarakstīto pirmo plašāko Baltijas ģeogrāfijas grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana”. Pētot Barona dzīves gaitas Tērbatā un pēc tam Maskavā, uzmanību piesaistījušas atmiņas, kā Barons nonācis līdz idejai, ka tautasdziesmas sistematizējamas īpašā skapī, kurš nu ir iekļauts UNESCO programmā “Pasaules atmiņa”.
"Barons savās atmiņās raksta, ka viņš pēkšņi atceras skapi no Tartu Universitātes laikiem ar daudzām atvilktnēm, un mums likās ļoti simboliski atrast šo skapi Tartu Universitātē," saka Imanta Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende.
Lai palīdzētu atrast šī skapja līdzinieku, uzrunāta arī Tartu Latviešu biedrība. Universitātes darbinieki bija atsaucīgi un skapja meklējumos izstaigātas vairākas universitātes ēkas, līdz tas atrasts Dabas muzejā. Savulaik tas piederējis universitātes mācībspēkam Aleksandram fon Šrenkam, kur viņš glabājis savu iežu kolekciju. Skapis savu laiku jau bija nokalpojis, iežu uzglabāšanai vairs nederēja, turklāt, sākoties remontdarbiem, bija jāpārvieto. Latviešu interese par skapi sākotnēji ļoti pārsteigusi.
"Es teicu, ka es piekrītu, jo man ar šo skapi nav ko darīt, jo iežus un fosīlijas tur vairs uzglabāt nevar, tam nepieciešama nopietna restaurācija. Es esmu priecīga, ka kādam tas interesē un kāds iedos jaunu dzīvi šim skapim," pauda Tartu Universitātes Dabas muzeja galvenā kuratore Mare Isakara.
Savukārt Tartu Latviešu biedrības vadītāja un Tartu gide Ilze Salnāja-Verva skaidro, ka Barona laikā Dabas muzejs nebija atsevišķās telpās. "Tajā laikā, kad šeit mācījās Barons, Dabas muzejs nebija atsevišķās telpās, bet galvenajā ēkā, šīs kolekcijas bija gaiteņos un tās varēja apskatīt jebkurš students, kas gāja uz lekcijām," norāda Salnāja-Verva.
Skapis tālāk ceļos uz Cēsīm restaurēšanai. Pēc tam tajā tiks izveidota ekspozīcija, kas stāstīs gan par latviešu, gan igauņu cilvēkiem, kuri ar savu personību veidojuši savu valstu sākumu. Ekspozīciju atklās 20. augustā Tartu, un tas būs arī Barona gājiena sākums. 30 dienās noejami 650 kilometri.
