Apvienojot pašreizējo Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Pārgaujas, Līgatnes un Priekuļu novadus, līdz ar novadu reformu taps jauns – Cēsu novads.

Ģikšos kritizē ceļus

“Vienkārši neredzu tam jēgu. Protams, ka labāk ir pats ar sevi. Kopējā katlā tas ir kopējā katlā,” vērtēja Ģikšu iedzīvotājs Ainārs.

“Vieglāk droši vien bija kaut kādas lietas runāt tepat novadā, kas ir blakus, nekā tagad braukt uz Cēsīm. Man nav personīgi tāda saprašana, kā tas būs,” atzina Artis, kurš dzīvo Cēsīs, bet strādā Amatciemā.

“Atgriešanās ierastajā, tā varētu teikt. Tāpat līdz šim laikraksts bija pa vecā novada robežām, tāpat dažādi tautas kolektīvi, deju kolektīvi, kori bija kā tāds bijušais Cēsu novads gandrīz. Kā Cēsu rajons. Kā pa visam senos laikos bija Cēsu apriņķis, tas jau bija vēl lielāks. Tagad atkal būs ierastajās robežās,” pauda cēsinieks Aivars.

“Nu, vispār gaidīts nebija, bet es domāju, ka būs labi. Mēs ceram, ka ceļus mums salabos,” sacīja Ģikšu iedzīvotāja Biruta.

Teritoriāli lielajā Amatas novadā visi kā viens norādīja, ka galvenā problēma ir ceļi. “Veikali ir, skolas arī ir, dārziņi arī. Galvenā [problēma] ir ceļi. Tie ir ļoti bēdīgi, sevišķi grants ceļi. Kur greideris noiet.. tagad pavasarī bija pa divi mēneši – vienu reizi nogāja. Tas nav normāli,” sacīja Ģikšu iedzīvotājs Ainārs.

“Man nav saprotamas kaut kādas lietas. Labi, tur ceļus saremontēja. Kāpēc tiek tērēta nauda? Tur teiksim kaut kāds posms, kas agrāk bijis noasfaltēts, kāpēc tas atkal tiek noasfaltēts. Kāpēc nenoasfaltē visu, bet asfaltē to gabalu. Tā nauda kaut kur tā pazūd,” norādīja Amatciema iedzīvotāja Liene.

“Iedzīvotāji uz vietas ir, bet ļoti daudzi braukā uz darbu citur, jo šeit uz vietas nav [darba],” teica Ģikšu iedzīvotāja Biruta.

Līgatnē – vairāk tūristu

Blakus esošajā Līgatnes novadā, kurā visvairāk darbavietu ir tūrisma nozarē, par sliktiem ceļiem nesūdzas. Līgatnieši atzina, ka kopumā šeit ir labi. Arī tūristu vasarā ir daudz, un iedzīvotāju kļūstot arvien vairāk. Bet vajadzētu gulbim jaunu draudzeni, jo iepriekšējā pirms pāris gadiem aizlidoja.

“Ir, piemēram, ceļi sakārtoti, ir pietura sakārtota. Gulbīti varētu mums vēl vienu iedāvināt. Mums te ir tikai puika, mēs gribētu arī meiteni un mazuļus gribētu redzēt, būtu ļoti patīkami, ja tas uz valdību attiecas,” pauda līgatniete Rasma.

Savā ziņā to varētu ietekmēt pašvaldība, kas ar gulbi lepojoties, bet dīķa tuvumā, no kura tas nevar aizlidot gūtās traumas dēļ, rīko pasākumus un traucē tā mieru – pastāstīja Līgatnes iedzīvotāja Anna, kas par gulbi Piļkinu rūpējas.

Par darba iespējām viedokļi atšķiras, bet visi uzrunātie iedzīvotāji piekrita, ka papīrfabrikas aizvēršana bija kļūda. “Fabriku aiztaisīja. Darba cilvēkiem nav. Braukā uz Siguldu vai uz Cēsīm,” pastāstīja Armands.

Uz to norādīja arī līgatniete Anna: “Nu nav baigi lielās darba iespējas. Tad, kad bija fabrika, bija lielākas darba iespējas. Kad fabriku aizvēra ciet, tad arī zaudēja to darbu.”

Savukārt vietējais iedzīvotājs, uzņēmējs Jānis problēmu redz no otras puses – trūkst personāla: “Nu nav darbinieku, jā. Vairāk es gaidu to, ka varētu cilvēku plūsma mainīties. Līdz ar to pie mums šeit vairāk brauktu. Darbinieku vairāk būtu.”

Cēsis – pašpietiekami

Cēsu pilsētā, kura kļūs par novada centru un kurā dzīvo visvairāk balsotāju – ap 16 tūkstošiem –, par dzīvi pārāk nesūdzas. Uzrunātie cēsinieki pastāstīja, ka ar dzīvi pilsētā ir apmierināti. Šeit ir skaisti parki, labiekārtotas atpūtas vietas. Bet, jautājot par novadu reformu, viņi vērtēja, ka, visticamāk, pašā pilsētā nekas būtiski nemainīšoties.

“It kā ļoti skaisti un interesanti. Vispārīgi ļoti forši. Jā, ir [vietas atpūtai], Pils parks, Maija parks. Te vispārīgi tā ļoti forši, brīvi,” pauda cēsniece Anna.

“Cēsīs ir darbs, un visa dzīve grozās ap Cēsīm. Esam ļoti pašpietiekami. Viss vajadzīgais mums šeit ir. Īpaši nemaz uz Rīgu vai Valmieru nav jābrauc. Pašlaik, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumus, daudz kas ir mainījies, tas uzreiz ir jūtams. Tādā ziņā tā rūpniecība, ražošana par ļaunu nenāktu,” norādīja Jānis.

“Pilsētas iedzīvotājiem, man liekas, nekas sevišķi nevarētu mainīties. Par lauciniekiem grūtāk pateikt,” sacīja cēsinieks Aivars.

Jaunā māmiņa Kristīne gan zināja teikt, ka bērnudārzos rindas arvien saglabājas garas un vairums ietvju ar ratiņiem ir grūti izbraucamas. “Šobrīd nu jau vairākus gadus, manuprāt, piecus gadus Cēsīs nav dzemdību nodaļas. Jā, salīdzinoši netālu ir Valmiera, tāpat Sigulda ir kā opcija. Tomēr es kā trīs bērnu māmiņa jutos daudz drošāk ar pirmajiem diviem bērniņiem, kad tepat rokas stiepiena attālumā ir šī dzemdību nodaļa. Ar trešo jau bija mazliet vairāk ko plānot,” norādīja cēsniece.

Vairāk iedzīvotāju?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredz, ka desmit gadu laikā iedzīvotāju jaunajā novada teritorijā būs mazāk. Savukārt uzrunātie iedzīvotāji novērojuši pretēju tendenci.

“Ir tāda tendence, ka pilsētnieki tagad iepērk gan dzīvokļus, gan mājas. Agrāk arī iepirka, bet tagad mums arī lauku centrā tās trīs tukšās mājas sāk piepildīties lēnām,” norādīja Amatas novada iedzīvotāja Sarmīte.

“Nu, nāk iekšā, jo, redz, Līgatne ir diezgan attīstījusies pa šo laika periodu, ko mēs te darbojamies. Iedzīvotāji nāk. Jauni cilvēki šeit dzīvo. Tā kā te diezgan daudz attīstās,” novērojis līgatnietis, uzņēmējs Jānis.

Par ko balsot, cilvēki vēl lemšot. Par 19 deputātu krēsliem novadā cīnīsies 191 kandidāts no desmit sarakstiem.