“Tautas panorāmai” ierodoties Dundagā, pirmos satiek pašus mazākos dundadzniekus, kas lietainā dienā rotaļājas estrādē. Salīdzinot iedzīvotāju skaitu Kolkā, Mērsragā un Rojā, kas apvienosies ar Talsu novadu,
Dundagā dzīvo visvairāk cilvēku, tomēr lielās teritorijas dēļ tas ir mazapdzīvots.
Novads kā atsevišķa administratīvā teritorija darbojas tikai aptuveni 12 gadus, kad to izveidoja iepriekšējās reformas laikā.
Dundagas domē intrigas līdz pēdējam brīdim
Dundadznieks Aleksandrs neizprot Dundagas novada domes deputātu strīdēšanos: “Nezinu, ko tur kašķējas. Priekšsēdētājs bija sakarīgs, nevarēja sastrādāties.”
“Nu kurš tad tagad nekašķējas, te cilvēki tādi īpatnēji, kašķīgāki,” sacīja dundadzniece Sandra.
“Nezinām tās ambīcijas, atbraucam tikai iepirkties. Ko jūs sakāt, – nevar vienoties, tāpēc arī izjuka?! (..) Lauku ceļus jau mūsu mūžā neasfaltēs, varbūt vairāk, lai cilvēkus atbalstītu,” norādīja Aira un Pēteris, kuri pauda skumjas par to, ka cilvēki pamet Dundagu.
Arī Dundagas iemītniece Jana nav apmierināta ar situāciju novada domē. Vienlaikus viņa pauda cerību, ka teritoriālā reformā varētu nākt par labu novadiem: “Centrs vizuāli uzlabojies, pa drusciņai kaut kas tiek.
Līdz centram patālu, galvenais veciem cilvēkiem, kā būs redzēsim, varbūt būs [apvienošana] pat labāk, nebūs izsijāts.”
“Sākās kašķis, kad apvienojās ar Kolku, no tiem laikiem sākās, es samaksāju nodokli, citas darīšanas nav,” izteicās vietējais iedzīvotājs Kārlis.
Kārli satrauc tas, ka viņš nekādi netiek no savām mājām uz Dundagas centru, un viņš cer, ka topošajā novadā būs labāk organizēta satiksme. Talsu novads jau tā ir liels, bet pēc apvienošanās tajā būs aptuveni 39 000 iedzīvotāji. Un, lai no Kolkas, piemēram, aizbrauktu uz Talsiem – administratīvo centru, vajadzēs aptuveni stundu.
Piekrastes novadi tālu no administratīvā centra
Mērsraga novada iedzīvotāja Spodra sacīja: “Uz slikto pusi nav, ir asfalti uz jūru, bet vārti priekšā, kur milzīgi asfalti un brauc tikai biznesmeņi un tur brauc tas, kas brauc, tikai ne vietējie iedzīvotāji.”
Arī Mērsraga un Rojas novadi ir salīdzinoši jauni novadi, kas izveidojās iepriekšējās novadu reformas gaitā, un drīz vien Mērsrags atdalījās no Rojas.
“Asfaltiņš uz skolu, iet uz labo pusi, bet uz rūpnīcām neko. Nav strādnieku, cilvēki brauc uz Enguri un Roju, tā viņš te ir,” norādīja Mērsraga iemītnieks Jānis.
Savukārt Aldis cer, ka jaunajā novada domē tiks ievēlēts arī kāds no Mērsraga: “Jā mums daudzi kandidē. Jā, tas būtu kritērijs.”
Iedzīvotāji vēlas mazāk strīdu un vairāk darbu
Tā kā politiskās pārmaiņas pēdējo četru gadu laikā skārušas arī pašu topošā novada administratīvo centru – Talsu novadu, kur trīs reizes ir mainījusies vadība un deputāti mainījuši partijas, iedzīvotāji topošajiem deputātiem novēl mazāk strīdēties un vairāk darīt.
Talseniece Velta pauda: “Lai [politiķi] dūšīgāk strādā un neplēšas.
Mēs ievēlējam jaunu uzņēmīgu puisi. Patika, bet noēda viens otru. Aizgāja prom no Talsiem.”
Savukārt Talsu iemītniece Inta stāstīja: “Es esmu ienācēja. Tad labāk var novērtēt. Kašķējas... Kur nav viedokļu, tur nav kašķu.” Inta Talsos dzīvo vien 4 gadus, tādēļ nevēlas spriest, kā Mērsraga un Dundagas pievienošana ietekmēs jauno novadu.
Novada iedzīvotāja Līva minēja, ka vēlas, lai tiktu attīstīta infrastruktūra bērniem: “Bērnudārzā vieta ir. Nav vairs ar to problēmas, nesatrauc. Bet bērnu laukums ir mūžīgā problēma. (..) Neiet laikam līdzi, novecojis. Daudzi brauc uz Tukumu un Ventspili.”
Savukārt Rudīte ir neapmierināta ar pašreizējo situāciju un gaida pārmaiņas jaunajā novadā: “Kā viņi strādājuši? Tāpat kā visa valdība, par esošiem noteikti nebalsošu, kaut kas jāmaina.”
Astoņu sarakstu konkurence
Uz vietu Talsu novada domē kandidē gan Rojas, gan arī Mērsraga līdzšinējie pašvaldību vadītāji. Pavisam iesniegti 8 saraksti.
Jaunajā Talsu novadā uz vietām domē sacentīsies šādi saraksti: “KPV LV”, Latvijas Zaļā partija, Jaunā konservatīvā partija, “Talsu novada attīstībai”, “Latvijas attīstībai”, “Jaunā Vienotība”, kuras sarakstā ir arī atlaistais un darbā atjaunotais Kolkas pagasta pārvaldnieks, “Mēs – Talsiem un novadam”, Nacionālā apvienība, kā arī Latvijas Zemnieku savienība.
Topošā Talsu novada iedzīvotājiem būs jāievēl 19 novada deputāti.
KONTEKSTS:
Pašvaldību vēlēšanas pirmo reizi notiks jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 42. Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas 2021. gada 5. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau noteikusi 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs ievēlējamo deputātu skaitu.