“Es uzskatu, ka cilvēkiem, kuri piedzimuši savā valstī, viņi ir pelnījuši būt par pilsoņiem. Es pati piedzimu, es pati kārtoju [pilsonību], bet, protams, būtu patīkamāk, ja valsts pati piedāvātu,” sprieda Valērija.
“Domāju, ka laba iniciatīva. Viņi mācīsies skolās, mācīsies valodu un jutīsies kā pilsoņi. Es tā domāju,” sacīja Aleksejs.
Iniciatīvu atbalsta arī latviete Natālija, kurai pašai un kuras bērnam ir pilsonība.
“Izglītību iegūst latviešu skolās, un iet viss uz to, ka izglītība būs tikai latviešu valodā. Līdz ar to nav pamata nepiešķirt pilsonību,” uzskata Zanda.
“Ja viens ir pilsonis, otrs nav, tad bērnam ir tā otra pilsonība. Līdz ar to citreiz sanāk problēmas, ja piedzimst nepilsonim un Krievijas pilsonim, tad bērns automātiski ir Krievijas pilsonis, nevis Latvijas,” sacīja Zanda.
“Es domāju, ka tā ir ļoti personiska lieta. Ja cilvēks grib, lai viņa bērnam būtu pilsonība, tad jā. Ja negrib, tad nē,” savukārt norādīja Jekaterina.
Bet Leonīds stāstīja, ka viņu tas neinteresē, “lai par to politiķi domā, man vienalga īstenībā”. “Man visi radi ir pilsoņi. Principā pa šiem 25 gadiem varēja paspēt iegūt pilsonību visi, kas gribēja,” uzskata Leonīds.
