Vēl nesen klasiskais telefonkrāpšanas scenārijs izskatījās šādi. Ļaundari zvana, izliekoties par bankas drošības speciālistiem. Viņi brīdina par to, ka it kā esot nopludināti jūsu dati, tāpēc esot risks pazaudēt kontā iekrātos līdzekļus. Lai to novērstu, krāpnieki prasa jūsu konta lietotājnumuru un paroli, jūs apstiprināt darījumu ar "Smart-ID" un ļaundari saņem naudu. Taču pašlaik, lai panāktu lielāku ticamību, krāpnieki mēdz izlikties arī par policistiem un pat "Google" darbiniekiem.
"Bieži vien šīs krāpšanas metodes ir apvienotas, ka vispirms piezvana "Google" vai policija un pēc tam jau zvana no bankas. Un tātad apstrādā jūs no vairākām pusēm, un noticēt pat varbūt ir vieglāk," stāsta Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne.
Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šī gada oktobrī vien ir tikuši apkrāpti 92 iedzīvotāji. SEB bankas dati liecina, ka tie varētu būt vairāki desmiti banku klienti nedēļā. Lai panāktu šo cilvēku uzticību, ļaundari uz saviem upuriem veic psiholoģisku spiedienu, skubinot pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumus.
"Ticamības radīšanai tur var būt atkal dažādi kontroljautājumi papildus uzdoti, un tajā laikā tiek izveidots maksājums, kuru atkal ar šo stāstu, spiežot uz ātru lēmumu pieņemšanu, uz savu līdzekļu pasargāšanu, atkal tiek izvilināts šis "Smart-ID" kods, lai apstiprinātu un veiktu šo te maksājumu," skaidro SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Telefonkrāpnieku upuri pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuru dzimtā valoda ir krievu.
"Jo krāpnieki parasti zvana un runā krievu valodā. Līdz ar to cilvēki, kuriem pirmā valoda ir krievu, nešķiet aizdomīgi, ka bankas vai policijas darbinieks viņam zvana un uzrunā krieviski," norāda Gailāne.
Tāpēc vislabākais risinājums ir pāriet uz sarunu latviešu valodā. Tā kā noziedznieki pēc policijas un bankas ziņām galvenokārt ir no postpadomju valstīm, saruna ar lielu varbūtību tiks pārtraukta.
Kopumā šā gada desmit mēnešos no Latvijas iedzīvotājiem telefonkrāpnieki ir izkrāpuši gandrīz divus miljonus eiro. Izkrāptās summas ir ļoti dažādas, sākot no dažiem desmitiem vai simtiem eiro līdz pat simtiem tūkstošu eiro. Eksperti atgādina, ka banka nekad telefonsarunā nejautās jums pieejas datus jūsu internetbankas profilam. Taču, ja darījums tomēr ir veikts un nauda krāpniekiem pārskaitīta, viss vēl nav zaudēts. Pēc iespējas ātrāk ir jāvēršas bankā, jo banka var mēģināt veikto maksājumu atsaukt.
