Mārtiņš iebilst, ka viņam jāmaksā par Krievijas televīzijas kanāliem, kurus nemaz neskatās. Savu neapmierinātību viņš pauda "Lattelecom" adresētā vēstulē, kuru pārsūtījis arī raidījumam "4.studija".
"Mana vēlme nav tos aizliegt, bet gan panākt to, lai kanāli tiktu izņemti no "Lattelecom" ekonomiskās pakas, par kuru es maksāju. Lai to raida citi operatori un lai viņu pircēji lemj paši, vajag viņiem tādu saturu, vai nevajag. Tā kā esmu ekonomiskās pakas pircējs, man ir jāzina, kā es varu ietekmēt sava pirkuma saturu. Kas pieņem lēmumus par kanālu atrašanos vai neatrašanos šajā pakā?" vēstulē raksta neapmierinātais Mārtiņš.
Uz to Mārtiņš saņēma visai lakonisku "Lattelecom" atbildi, ka pateicās par viņa viedokli, taču par kanālu atrašanos vai neatrašanos ekonomiskajā pakā lemj pats "Lattelecom". Tuvākajā laikā nav paredzēts pašiem kombinēt savas kanālu pakas.
No atbildes var secināt, ka skatītājs būtībā ir bezpalīdzīgs televīzijas kanālu izvēlē. Izvērtējot kopējo situāciju Latvijā, televīzijas kanāla "LNT" dibinātājs Andrejs Ēķis to vērtē kā paradoksālu. "Tev ir par velti pakete un tad ir lētā pakete, kuru nopērkot, ir arī Krievijas televīzijas kanāli, un tajā brīdī tu samaksā naudu, un kāda tās daļa iet uz Krieviju. Tas ir paradoksāli," raidījumam "4. studija" stāsta kino producents Andrejs Ēķis.
“Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis saka, ka paku piedāvājumu komplektēšanas principus nosaka televīzijas programmu veidotāji un satura īpašnieki, ar kuriem viņi slēdz līgumus par programmu iekļaušanu pamata pakā.
Iepriekš atbildes vēstulē "Lattelecom" gan norādīja ka tieši viņi ir tie, kas pieņem lēmumu par paku saturu, taču šobrīd sanāk, ka tie ir televīzijas kanāli, kas nevēlas piedāvāt savus kanālus iegādāties atsevišķi, tādējādi laupot skatītājam iespēju komplektēt paketi tikai no tiem kanāliem, kurus vēlas skatīties.
"Šāda iespēja no satura īpašnieku puses līdz šim mums pat nav piedāvāta, un tas ir arī tas iemesls, kāpēc mēs neesam spējīgi piedāvāt šādu iespēju klientiem, lai gan mēs to vēlētos. Mēs iekļaujam kanālus pakā atkarīgi no licences līguma nosacījumiem. Tas nav mūsu brīvprātīgs lēmums," stāsta Toms Meisītis.
Tātad spēli diktē satura īpašnieki, kas ir paši televīzijas kanāli, tajā skaitā Krievijā veidoti. "Lattelecom" norāda, ka atsevišķas pakas latviešu un krievu auditorijai nav izdevīgi veidot, tādēļ ir izveidota viena, kas apmierina visu Latvijas iedzīvotāju vajadzības. Tātad "Lattelecom", kas ir uzņēmums ar valsts kapitāldaļu, nejūtas atbildīgs par to, ka kādā kanālā tiek raidīta pret Latvijas valsti vērsta naidīga informācija, jo par saturu ir atbildīgi televīzijas kanāla satura veidotāji.
Taču neērts paliek jautājums, vai nav paradoksāli, ka Latvijas skatītājs, kurš vēlas savā ekrānā redzēt pašmāju televīzijas, ir spiests maksāt arī par Krievijas propagandu. "Es domāju, ka tā ir tāda ļoti jocīga lieta, ka mēs Latvijā finansējam Krievijas valsts televīzijas kanālus, ka tu nevari aiziet un vienkārši pasūtīt: man lūdzu tādu un tādu kanālu," stāsta Andrejs Ēķis.
Sūdzības ir arī par "Viasat" sniegtajiem pakalpojumiem, kas bez maksas vispār neko nepiedāvā, bet izvēlēties kanālu paku bez Krievijas kanāliem nav iespējams. "Viasat" pārstāve uz šo jautājumu atbild rakstiski.
"Ņemot vērā lielo krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā, mēs, tāpat kā pārējie maksas televīzijas operatori, savās kanālu pakās esam iekļāvuši arī televīzijas kanālus krievu valodā. Šī ir vispārpieņemta prakse un biznesa modelis visā nozarē, ko ievēro visi televīzijas operatori Latvijā. Ideja par piedāvājumu, kas ļautu klientiem pašiem izvēlēties kanālus un veidot individuālas kanālu pakas, ir interesanta, bet šī risinājuma izmaksas būtu pārāk lielas," rakstiski atbild "Viasat" filiāles vadītāja Marika Verkēviča.
Tātad arī šeit strupceļš un nekādu izvēles variantu. Par esošo situāciju un iespēju iegādāties pakalpojumu, piemēram, bez kanāliem krievu valodā, tika noskaidrot arī "Baltcom TV" viedoklis.
"Šobrīd tehnoloģiskās iespējas neatbalsta iespēju klientam pašam komplektēt savu televīzijas kanālu bloku. Ja kāds nevēlas skatīties kādu kanālu, tad to ir ļoti viegli iespējams bloķēt vai vienkārši neskatīties. Ja mēs runājam par konkrētu bloku bez kādiem noteiktiem kanāliem un mūsu skatītāji - mūsu klienti - izrādīs pietiekami lielu interesi par šādu bloka nepieciešamību, tad mēs varam tiešām izskatīt iespēju izveidot," stāsta "Baltcom TV" pārstāve Inese Tauriņa.
Tiesa, arī šādā jaunizveidotā blokā skatītāji redzēs to, ko sakomplektējis pakalpojuma sniedzējs, jo, lai sasniegtu lielāku auditoriju un tādējādi gūtu lielāku peļņu no reklāmdevējiem, televīzijas kanāliem nav izdevīgi tirgot kanālus pa vienam.
"Kanālu pārstāvji uzreiz pārstāv vairākus kanālus kopumā un, protams, ka paši kanāli līdz ar to ir ieinteresēti, lai mēs rādām saviem klientiem pēc iespējas vairāk kanālu. Mēs esam vienojušies, ka mēs rādām skatītājiem vispopulārākos kanālus un vēl papildus piedāvājam saturā līdzīgus vai no šīs pašas kanālu grupas nākušus kanālus," turpina Inese Tauriņa.
Pagājušā gada septembrī sabiedrības iniciatīvu platformā "manabalss.lv" tika aizsākta parakstu vākšana par tiesībām patērētājam izvēlēties un maksāt par katru kanālu atsevišķi. Šobrīd gan ir savākts vien 131 paraksts, taču, ja cilvēki kļūs aktīvāki, pastāv iespēja, ka tiks pieņemts likums, kas pārstāvēs skatītāju tiesības.
Balsot par likuma grozījumu varat šeit.
"Es nezinu, ar ko man tviterī bija saruna no "Lattelecom", jo tur tā kā no viņu konta atbildēja: Ja tas būtu likums, ka kanāls jāpārdod pa vienam, tad jau nav problēmas," stāsta Andrejs Ēķis.
