Tērvetes brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienībā galvenokārt ir tuvākās apkaimes zemnieki, kuri jebkurā mirklī ir gatavi atstāt savu darbu un piecu minūšu laikā nokļūt līdz depo. To darīt nākas bieži.
Vīri gan brīžiem jūtoties kā tādi jaunākie brāļi, kuriem allaž jāiztiek ar krietni palietotām lietām. Tā pirms desmit gadiem Tērvetē nonācis 1984. gadā ražotais auto, kas nomainījis sešdesmito gadu braucamo.Šodien, pirmoreiz 35 gadu pastāvēšanas vēsturē, pagalmā stāv pilnīgi jauns ugunsdzēsības auto, kas iegādāts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības projektā.
"Mēs skatījāmies cik tās ES naudas bija tai projektā, un cik var ieguldīt pašvaldība.Un sanāca tā, ka lietotu tādas klases automašīnu varēja nopirkt ne jaunāku par 2000. gada. Tas nozīmē, ka mēs jau nopirktu divdesmit gadus vecu mašīnu," stāstīja Tērvetes novada ugunsdzēsības dienesta vadītājs Modris Vazdiķis.
Jaunais auto ar nodomu izvēlēts vienkāršs, jo nepieciešamā apkope un arī remontdarbi visbiežāk jāveic pašiem. Izmēros gan tas lielāks par esošo boksu, tāpēc būšot jādomā par jauna būvniecību, bet lielākais ieguvums esot seši velkošie riteņi, un piecu kubikmetru lielā ūdens cisterna.
Latvijā pašreiz ir ap 50 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, kuru iespējas atkarīgas no pašvaldību rocības un ieinteresētības. Kā atzīst Latvijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienības vadītājs, tērvetnieki esot pirmie, kuri atjaunotās Latvijas laikā tikuši pie pilnīgi jauna auto.
"Diemžēl mūsu valstī tāda tā politika ir, ka lieli līdzekļi tiek ieguldīti profesionālajā dienestā, bet brīvprātīgie ir pamesti novārtā.Mēs šo lietu ''ceļam augšā'', un es domāju, ka agri vai vēlu mēs šo lietu sakārtosim valstī," saka Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju apvienības priekšsēdētājs Vijārs Griķis.
Pašreiz nelielu valsts atbalstu saņem vien piecas biedrības, kas iekļautas pilotprojektā. Bažas mācot arī par brīvprātīgo ugunsdzēsēju nākotni pēc teritoriālās reformas, jo, piemēram, Dobeles novadā, kam paredzēts pievienot arī Tērveti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju nemaz neesot.
