ĪSUMĀ:
- Pēc VNĪ lēmuma lauzt līgumu par JRT būvniecību un piedzīt līgumsodu būvnieki tiesai prasīja atcelt šo lēmumu.
- Tiesa apmierināja būvnieku prasību - kamēr iztiesā strīdu par līgumu, aizliegt VNĪ slēgt jaunu līgumu ar citiem būvniekiem JRT projektā.
- VNĪ prognozēja šādu būvnieku rīcību un apgalvo: šķēršļiem ir gatavi.
- VNĪ: līguma laušanas pamats – drošības pārkāpumi, tiesa to nevarēs ignorēt.
- VNĪ: Būvnieki grib turpināt līgumu, bet jaunajā grafikā mainīts apjoms, termiņi, budžets – tas ir cits līgums.
- Tikmēr būvnieki aicina VNĪ sēsties pie sarunu galda un sarežģījumus atrisināt.
- VNĪ sniegs tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu.
- Stingru atbalstu VNĪ konfliktā ar būvniekiem paudis Alvis Hermanis.
Pēc tam, kad VNĪ vienpusēji lauza līgumu ar būvniekiem par JRT projektu, jo uzskatīja, ka viņi pieļauj pārkāpumus un neievēro termiņus, “RERE Būve 1” vērsās tiesā ar pieteikumu par līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un pienākuma uzlikšanu VNĪ pildīt noslēgto līgumu.
VNĪ arī plānoja sludināt jaunu konkursu JRT projektam, kā arī prasa piedzīt līgumsodu gandrīz 210 000 eiro, tāpēc būvnieki kā prasības nodrošinājumu lūguši to aizliegt.
Tiesa nosaka pagaidu aizliegumus
Lēmumā par prasības nodrošinājumu VNĪ liegts slēgt jebkādus darījumus, tai skaitā būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai JRT projektā, informēja būvnieki.
Tāpat VNĪ aizliegts pieprasīt jebkādu naudas summu izmaksu, pamatojoties uz bankas izsniegto avansa maksājumu garantiju un uz apdrošinātāja izsniegto galvojumu apdrošināšanas polisi.
Tiesas aizliegums stājas spēkā nekavējoties, un šis lēmums nav pārsūdzams, bet ir iespēja sniegt tiesai argumentētu lūgumu atcelt prasības nodrošinājumu.
Tiesnesis Svens Lorencs ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejas vadītājas Daces Priedes starpniecību Latvijas Radio komentēja, ka tiesvedība lietā tikko uzsākta un atbilstoši Civilprocesa likumam gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu.
Izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājumu, tiesnesis ir ņēmis vērā prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu starp pušu tiesiskajām interesēm.
Lemjot jautājumu par prasības nodrošinājumu, tiesnesis nevērtē prasības pamatotību pēc būtības. Tas tiks darīts, tiesai taisot spriedumu lietā.
Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir piemēroti līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības.
VNĪ lūgs atcelt prasības nodrošinājumu
Tikmēr VNĪ paziņojumā medijiem norādīja, ka tiesas lēmums balstās uz būvnieku “vienpusēji tiesai sniegtu informāciju”.
Tiesa izskatīs VNĪ argumentos un pieņems lēmumus, vai saglabāt liegumu, vai atcelt.
VNĪ paziņojumā medijiem ceturtdien prognozēja, ka būvnieki mēģinās panākt lieguma uzlikšanu turpmākiem JRT būvdarbiem, un norādīja, ka ir gatava šķēršļiem.
“Pirms pieņēmām lēmumu par līguma laušanu ar “RERE Būve 1” par būvniecības procesā pieļautajiem līguma pārkāpumiem, rūpīgi izvērtējām visus juridiskos un ekonomiskos riskus. Tāpat izstrādājām iespējamās tiesvedības scenārijus,” uzsvēra VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
“Paredzam, ka īstermiņā “RERE Būve 1” izdosies panākt liegumu turpināt būvdarbus, bet šoreiz esam stipri savos argumentos. Tiesa nevar ignorēt faktu, ka līguma laušanas viens no būtiskajiem pamatojumiem ir “RERE Būve 1” pieļautie drošības pārkāpumi būvniecības laikā. VNĪ argumenti balstīti uz dokumentētiem pierādījumiem par drošības normu ignorēšanu no būvnieka puses iepriekšējā darbu veikšanas posmā, veicot pāļu iestrādi. Tā rezultātā tika nodarīts kaitējums blakus esošām ēkām,” norādīja Andris Vārna.
VNĪ paziņojumā pauda, ka “RERE Būve 1” publiski norāda uz vēlmi turpināt līguma īstenošanu, taču būvnieka iesniegtajā darbu veikšanas jaunajā grafikā mainīts ir pilnīgi viss – apjoms, termiņš, budžets.
“Ja mainās vai pieaug visi būtiskie līguma nosacījumi, tad VNĪ ieskatā šādi būvnieks nevis turpina esošā līguma izpildi, bet cenšas noslēgt jaunu līgumu bez konkursa izsludināšanas. Tātad – iespējams pat uzskatīt, ka šis varētu būt mēģinājums apiet Publisko iepirkumu likumu.
VNĪ to nevar un nedrīkst pieļaut,” uzsvēra Vārna.
Iesniedzot jaunu darbu izpildes grafiku, “RERE Būve 1” paredz ne tikai darbu veikšanas termiņa pagarinājumu no diviem gadiem uz četriem gadiem, bet arī prognozējamu nepieciešamā finansējuma pieaugumu. Tāpat piedāvātajā grafikā ietverti tādi darbi, kas izdarīti jau iepriekš. Piemēram, trolejbusu kontakttīklu izbūve, ko atbilstoši būvnieka piedāvājumam būtu plānots veikt 2020. gada aprīlī un septembrī, bet reāli šis darbs jau ir paveikts un attiecīgie dokumenti ir parakstīti, informēja VNĪ.
VNĪ uzskata, ka šāda pieeja apliecina – “RERE Būve 1” nepārzina un neņem vērā reālo situāciju būvlaukumā. Un tas jau liecina par bezatbildīgu attieksmi pret īstenojamo projektu.
Būvnieki aicina sēsties pie sarunu galda
Tikmēr būvnieki aicina VNĪ sēsties pie sarunu galda ar vai bez mediatora palīdzības un sarežģījumus atrisināt, lai varētu izpildīt esošo līgumu un pabeigt projektu termiņos”, paziņojumā medijiem norādīja “RERE Grupas” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Kultūras ministrs aicina abas puses izrunāties
Lai uzklausītu abu pušu pozīcijas, kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šonedēļ tikās gan ar VNĪ, gan “RERE Būve 1”.
„Redzams, ka katrai no Jaunās Rīgas teātra pārbūves projekta pusēm ir sava pozīcija un to pamatojoši argumenti, kas, iespējams, savstarpējās sarunās līdz galam nav izrunāti,”
norādīja Puntulis, aicinot VNĪ un “RERE Būve 1” vadības pārstāvjus vēlreiz tikties pie sarunu galda.
„Teātra mājvietas pārbūvei Lāčplēša ielā atvēlētais laika termiņš ir saspringts. Būtiski, lai Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves darbi tiktu pabeigti un teātris Lāčplēša namā varētu atgriezties 2022. gada vasarā,” akcentēja kultūras ministrs.
JRT nostājas VNĪ pusē
Savukārt stingru atbalstu VNĪ konfliktā ar būvniekiem par Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju paudis arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
“Neesam Lāčplēša ielas 25 ēkas īpašnieki. Bet šajā situācijā, kas tagad ir izveidojusies, protams, esam viennozīmīgi “[Valsts] nekustamo īpašumu” pusē, nevis būvnieku pusē. Manuprāt, jautājums nav par pāļiem un par urbšanu, jautājums ir par kaut ko pilnīgi citu,” sacīja Hermanis.
Ceturtdien, 15. augustā, atklājot jau trešo teātra sezonu pagaidu telpās Tabakas fabrikā, viņš medijiem atzina, ka teātra pasludinātā trupas iekšējā pārbūve iet daudz raitāk nekā ēkas rekonstrukcija.
Lai uzsvērtu sabiedrībai, ka JRT nevēlas būvnieku un valsts strīdu dēļ desmit gadu pavadīt pagaidu telpās, teātra trupas kopbilde šoreiz uzņemta uz gājēju pārejas vēsturiskās Lāčplēša ielas ēkas priekšā.
KONTEKSTS:
Aptuveni 20 miljonu eiro vērto līgumu par Jaunā Rīgas teātra atjaunošanu “Valsts nekustamie īpašumi” ar “RERE būve 1” noslēdza pirms gada. Darbi objektā ir apturēti kopš novembra beigām, kad būvnieki pamanīja bojājumus blakus ēkās.
Jūlija beigās VNĪ paziņoja, ka lauzīs līgumu ar JRT būvnieku un meklēs jaunu būvnieku, kā arī prasa piedzīt līgumsodu gandrīz 210 000 eiro. Uzņēmuma darbā konstatēti pārkāpumi kvalitatīvā būvniecībā un termiņu neievērošana. Savukārt būvniecības uzņēmums norādīja, ka tiekot vainots par kļūdām tehniskajā projektā, ko izstrādājis "Zaigas Gailes birojs un partneri", savus pārkāpumus noliedz un līgumsodu labprātīgi nemaksās.
VNĪ pēc līguma laušanas ar būvniekiem plānoja 13. augustā pārņemt JRT būvlaukumu, bet būvnieki uzskata – kamēr notiek tiesa par līgumu, nav pamata atstāt būvlaukumu.
Šobrīd “Valsts nekustamie īpašumi” vēl neatbild, par cik varētu sadārdzināties teātra pārbūve. Tas būšot atkarīgs no nākamo būvnieku piedāvājumiem.
Ēkas rekonstrukciju bija plānots pabeigt līdz 2021. gada sākumam. Plānotais JRT rekonstrukcijas budžets ir 31 miljons eiro, no tā būvniecībai atvēlēts 21 miljons eiro, bet pārējos izdevumus veido būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, kā arī ārvalstu ekspertu darbs.
