Tāpat tiesa lēma atcelt noteikto arestu Majora nekustamajam īpašumam.
Procesa dalībnieki desmit dienu laikā var iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu, un to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā.
Pats Majors pēc sprieduma pasludināšanas savā "Facebook" kontā paudis atvieglojumu, ka beidzot pēc trīs gadus ilgas apsūdzības tiesa viņu ir pilnībā attaisnojusi.
Viņš izsaka nožēlu, ka ne policija, ne prokuratūra nevēlējās lietas apstākļus noskaidrot izmeklēšanas procesā. "Policija līdz apsūdzības uzrādīšanai neuzdeva nevienu jautājumu, savukārt vēlāk nomainījās prokurors, kad pirmajam tika iesniegti materiāli, kuri pierāda manu nevainīgumu, un bija gatavs lietu izbeigt," viņš paudis.
Majors norādījis, ka viņa krimināllieta ir piemērs tam, ka tiesā var nonākt visabsurdākās lietas, "kurās divus gadus tiesas sēdēs notiek skaidrošana par to, kas ir avanss un ko uzņēmējs drīkst vai nedrīkst ar to iesākt".
Iepriekš vēstīts, ka apsūdzības ieskatā uzņēmējs izšķērdējis aptuveni 300 000 eiro.
Jau ziņots, ka 2015. gada aprīlī Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai vērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar vairāk nekā miljona eiro iztērēšanu un Latvijas nepiedalīšanos izstādē "ExpoMilano". Kriminālprocesa izmeklēšana tika nodota VP. Sākotnēji bija pamatlieta, no kuras tika izdalīts vēl viens kriminālprocess.
Ekonomikas ministrija iepriekš Ģenerālprokuratūrai iesniedza ministrijas dienesta pārbaudes komisijas detalizētu ziņojumu par to, ka Latvijas dalības "ExpoMilano2015" projekta organizēšanā tika pieļauti būtiski pārkāpumi.
Pārbaudes rezultātā tika ierosināta disciplinārlieta pret sešām EM amatpersonām, trīs no tām - departamentu direktores - tika atstādinātas no amata. Dienesta pārbaudēs komisija konstatējusi, ka projektam par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "ExpoMilano2015" nav nodrošināta atbilstoša un efektīva vadība un nav pietiekami vērtēti Latvijas dalības izstādē "ExpoMilano2015" iespējamie organizācijas modeļi un to riski, kā arī ir konstatēti būtiski trūkumi projektam piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrolē.
Komisija konstatējusi arī citus pārkāpumus, tostarp termiņu neievērošanu projekta sākuma fāzē, neatbilstoši veiktus iepirkumus, noslēgtus nekvalitatīvus līgumus un neatbilstošu to izpildes uzraudzību.
Iepriekšminētās darbības nav ļāvušas projektu īstenot sākotnēji paredzēto budžeta izmaksu apjomā, termiņos un kvalitātē, secinājusi komisija.
2015.gada maijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paziņoja, ka Ekonomikas ministrija komandītsabiedrībai "Expo 2015" pieprasījusi atdot aptuveni 800 000 eiro, kas izmaksāti saistībā ar gatavošanos dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" Milānā, kurā Latvija tā arī nepiedalās.
Reizniece-Ozola toreiz norādīja, ka ministrija veikusi rūpīgu finanšu plūsmas analīzi saistībā ar "Expo" projektu, konstatējot, ka par atsevišķiem darbiem ir maksāts vairākkārt, esot veikta samaksa par darbiem, kas nav notikuši, tāpat esot konstatētas "uzpūstas" cenas, piemēram, par mājaslapas izveidi samaksāti vairāki desmiti tūkstošu eiro, par dzīvesvietu izpēti izstādes norises vietā - aptuveni 30 000 eiro, tāpat krietni sadārdzinātas cenas esot bijušas par nepieciešamā aprīkojuma izpēti.
Komandītsabiedrības vadītājs Majors 2015.gadā aģentūrai LETA paziņoja, ka komandītsabiedība nesaskata pamatojumu Ekonomikas ministrijas (EM) pieprasījumam par līdzekļu atmaksu.
Komandītsabiedrība 2015.gada aprīlī izvirzīja pretenzijas, norādot, ka EM vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību "Expo 2015" par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai starptautiskajā izstādē "World Expo". Nesamaksātā summa tobrīd pārsniedz 185 000 eiro.
Valdība 2015.gada gada sākumā izlēma, ka Latvija 2015.gadā nepiedalīsies starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas notika Itālijas pilsētā Milānā.
