"Tas viss prasa dikti lielu emocionālu koncentrēšanos, sevis pārvarēšanu un būtībā tev iet uz darbu kļūst ar katru dienu arvien grūtāk un grūtāk, un grūtāk. Tu dzīvo nepārtrauktās bailēs, trauksmē un raudāšanā," šādi pēdējo gadu darba gaitas RSU raksturoja Farmakoloģijas katedras profesore Santa Purviņa. Medicīnas studentu un katedras kolēģu vidū viņa ir cienīta pasniedzēja un pētniece. No augstskolas vadības puses raugoties – Purviņa ir ļoti nepakļāvīgs un tādēļ arī neērts darbinieks.
Pirms vairākiem gadiem Purviņa bija viena no pirmajiem medicīnas speciālistiem, kas vērsa uzmanību par medikamenta "Rigvir" trūkumiem. Tolaik Purviņa sacīja: "Vai uz šādiem pētījumiem var balstīt reģistrāciju – tas ir stipri apšaubāmi."
Galu galā "Rigvir" tika izņemts no kompensējamo zāļu saraksta.
2019. gadā Purviņa cēla trauksmi par to, ka augstskolas prorektora Gunta Baha vārds atrodams Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā. Par spīti šim skandālam, Bahs amatu saglabāja, bet Purviņa tika izprašņāta RSU ētikas komisijā un viņas ikdiena augstskolā kopš tā laika esot padarīta neizturama.
Purviņa stāstīja: "Metodes droši vien līdzīgas, kā savulaik izmantoja VDK. Apmelošana, anonīmu vēstuļu rakstīšana, aktīvas rīcības izrādīšana uz šīm anonīmajām vēstulēm, iebiedēšana."
Viens piemērs – universitātes darbinieku novērtējuma sistēmā kāds sagrozījis datus, būtiski pazeminot profesores darba vērtējumu. Pēc viņas prasības veikt papildu pārbaudi kļūda izlabota, bet iestāde atteikusies izmeklēt, kas veicis datu sagrozīšanu. Tāpat darba devējs vienpusēji samazināja viņas slodzi un līdz ar to – atalgojumu.
Vislielākais rūgtums Purviņai – mobings skāris ne tikai viņu, bet arī kolēģus un Farmakoloģijas katedru, ko viņa vadīja.
"Lai ko tu nerakstītu, lai kādus projektus nepieteiktu no katedras, neviens projekts netiks atbalstīts. Lai kā tu budžetā nelūgtu kaut ko katedrai, jau tā minimāli, nekas netiks atbalstīts," atzīmēja Purviņa.
Viss šis apstākļu kopums darbiniecei radījis ne vien diskomfortu, bet arī veselības problēmas.
"Depresija, trauksme, mazvērtības komplekss, nodalīšanās no visas struktūras, neiederības sajūta," pauda Purviņa.
2020. gadā septembrī ar augstskolas Senāta lēmumu Purviņu katedras vadītājas amatā nomainīja Inga Stuķēna. Pēc vēlēšanām katedrai tika rīkota sapulce. Tai attālināti pievienojās arī Purviņa, kura tolaik vēl bija katedras vadītāja, bet ar dekānes Daces Banderes mutisku rīkojumu viņa tika no sapulces atvienota.
Minētais sēdes ieraksts ir arī Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā, bet vismaz pagaidām to nerādīs, jo pēc notikušā profesore Purviņa vērsusies tiesā. Mobinga gadījumus pierādīt tiesā ir ļoti grūti, tādēļ šoreiz izšķirošu lomu spēlē dokumenti par slodzes un algas samazināšanu, kā arī "Zoom" sapulces sēdes ieraksts.
Rīgas apgabaltiesa šovasar spriedumā secināja, ka pret Purviņu īstenota nevienlīdzīga attieksme un mobings.
Spriedumā arī lemts, ka universitātei būs jāmaksā morālā kompensācija 1000 eiro apmērā. Vienlaikus tiesa noraidīja prasību rīkot atkārtotas Farmakoloģijas katedras vadītāja vēlēšanas. Tādēļ gan augstskola, gan Purviņa iesniegušas kasācijas sūdzību un tiesvedība turpinās.
RSU rektors Aigars Pētersons no vairākkārtējiem aicinājumiem uz interviju par šo lietu atteicās. Savukārt universitātes jurists Raimonds Osis noraidījis Purviņas pārmetumus par mobingu.
RSU Juridiskās nodaļas vadītājs Osis sacīja: "Mēs uzskatām, ka tam nav pamata. Katrā gadījumā to izlems tiesa. Šobrīd mēs tur neko vairāk nevaram komentēt. Tas ir darba tiesiskais strīds un skatāms tiesas sēdē."
Aizkadra sarunās atsevišķi RSU pārstāvji pauda viedokli, ka Purviņa tiesvedību izmanto savā kampaņā, jo novembrī universitātē gaidāmas rektora vēlēšanas. Uz šo amatu pretendē gan pašreizējais rektors Pētersons, gan Purviņa.
"Es pilnīgi godīgi, acīs skatoties, teikšu – es to nenoliedzu. Tieši tāpēc es esmu nākusi un mēģinu pretendēt uz rektoru – lai sajauktu šo 15 gadus izveidojušos strukturālo ļaunumu, kas ir izveidojies kā tīklojums," norādīja Purviņa.
Gandarīta par šo spriedumu ir arī Tiesībsarga biroja vecākā juriste Elīna Ūsiņa, kas ikdienā strādā ar mobinga jautājumiem. Viņa cer – tas iedvesmos arī citus cietušos aizstāvēt sevi.
Ūsiņa pauda: "Lūk, ir piemērs, kad kāds atradis drosmi, nav baidījies, ir aizstāvējis savas tiesības un cīnījies. Tas ir arī svētīgi priekš darba devējiem, kas redz – lūk, kaut kādas kļūdas iespējams bijušas arī darba devēja pusē."
Tiesībsarga birojs saņemot arvien vairāk sūdzības par emocionālo vardarbību darba vietā. Tādēļ nākamnedēļ sāks īpašu informatīvo kampaņu par mobingu un kā ar to cīnīties.
