Lietas materiālus teisai lūgusi VDK zinātniskās izpētes komisija, un tad arī atklājas, ka tiesas arhīvos lietu nevar atrast.
Pēc negatīvās atbildes saņemšanas no tiesas, komisija arī vērsās Latvijas Nacionālajā arhīvā, aicinot pārbaudīt, vai gadījuma lieta nav nosūtīta uz šejieni. Pārbaude arī ir veikta un arī arhīvā šīs lietas nav.
Lietas nav tiesu arhīvos, bet tā var būt kādā citā iestādē, un pašlaik to aktīvi meklē, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nama tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.
Siliņeviča pastāstīja, ka tiesa oktobra sākumā saņēma pieprasījumu no VDK zinātniskās izpētes komisijas par Godmaņa lietu, un pēc rūpīgas meklēšanas secināts, ka lietas arhīvā nav.
Taču pagaidām ir pāragri teikt, ka lieta ir pazudusi vai notikusi kāda ļaunprātība, norādīja Siliņeviča.
Tiesa pašlaik pārbauda dažādas versijas, lai konstatētu, kur lieta varētu atrasties.
Tiesas priekšsēdētāja norādīja, ka lietas “pēdas” atrastas līdz 2009.gadam, kad Rīgas rajona tiesas sastāvā esošais Jūrmalas tiesu nams pārcēlies uz citām telpām – iespējams, lieta starp citām iejukusi tad. Teorētiski ir iespējams arī, ka materiāli ir iznīcināti, bet tiesas priekšsēdētāja norāda, ka ierakstu, kas to apliecinātu, nav, un citas līdzīgas tā paša gada lietas arhīvā ir atrodamas.
Siliņeviča skaidroja, ka lietas var izprasīt Ģenerālprokuratūra, kā arī citas iestādes.
Pašlaik tiesu nams cenšas apzināt, kādas iestādes varētu prasīt Godmaņa tiesvedības lietu, un tiesas priekšsēdētāja cer, ka lietas materiālus izdosies atrast.
Viņa prognozēja, ka mēneša laikā varētu saņemt atbildes no iestādēm, kas varētu izprasīt lietu, un līdz mēneša beigām būs konkrētāki rezultāti, uz kuru pamata arī izdarīt secinājumus par lietas likteni.
Nacionālajā arhīvā savukārt norādīja, ka tikai 2014. gadā tika noteikts, ka sadarbošanās ar VDK lietas jāglabā mūžīgi. Pirms tam tās tika glabātas kopā ar krimināllietām, kuras likums ļauj iznīcināt pēc 10 gadiem. Nacionālajā arhīvā nonāk tikai viens procents šādu lietu.
“Tas, visticamāk, tiek atlasīts matemātiski, un neviens tur īpaši nepiepūlas skatoties, vai paņemta katra 10. lieta vai katra 100., neviens neskatās tūkstošiem nosaukumu,” atzina Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Pēc šī gadījuma arhīvs nolēmis veikt pētījumu, cik procentuāli no visām sadarbošanās ar VDK lietām pie viņiem nonākušas.
Tikmēr VDK izpētes komisija nav atmetusi cerību atrast Godmaņa lietu.
Bet tā kā šis nav pirmais dokumentu pazušanas vai iznīcināšanas gadījums, VDK izpētes komisija ceturtdien, 9. novembrī, vērsusies pie ģenerālprokurora un Ministru prezidenta ar aicinājumu sākt pārbaudi. Patlaban komisijai gan neesot pamata lūgt sākt kriminālprocesu, jo nav zināms, kur lieta atrodas.
Jau ziņots, ka pazuduši kārtējie dokumenti, kas pētniekiem varētu palīdzēt izvērtēt, kādu kaitējumu mūsu valstij un iedzīvotājiem nodarījusi Valsts drošības komiteja (VDK). VDK zinātniskās izpētes komisija secinājusi, ka nav atrodama pirms teju 20 gadiem Jūrmalas tiesā skatītā lieta par kādreizējā Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamo sadarbību ar tā dēvēto čeku. Toreiz tiesa lēma, ka Godmanim ar čeku saistības nav bijis.
