ĪSUMĀ:
- Domes uzņēmums “Preiļu saimnieks” lūdza celt atkritumu apsaimniekošanas tarifu.
- Dome pērn septembrī akceptēja jaunu tarifu.
- Tarifs celts no 13,19 līdz 14,94 eiro par kubikmetru (bez PVN).
- Opozīcija tarifu uzskatīja par nepamatotu un vērsās tiesā.
- Tiesa nolēma: tarifu maiņa nav bijusi tiesiska, atceļama no pieņemšanas brīža.
- Tiesa mēģināja rēķināt tarifa pamatotību, bet uzņēmums nesniedza visas ziņas.
- Likums nenosaka, kā vietvara kontrolē atkritumu tarifus.
- Arī VARAM šos lēmumus nepārbauda.
- Teorētiski to var darīt Valsts kontrole vai tiesa, kā šajā gadījumā.
- Līdzīgi var notikt aptuveni pusē pašvaldību, kur domei pieder atkritumu uzņēmums.
Lai samazinātu atkritumu apjomu, ko noglabā poligonos, Latvijā pakāpeniski ceļ dabas resursu nodokli. Janvārī tas mainījās no 43 līdz 50 eiro par tonnu apglabājamu atkritumu. Šī iemesla dēļ tika mainīti arī atkritumu apsaimniekošanas tarifi. Dažās pašvaldībās tas tika mainīts tikai par paceltā nodokļa tiesu – daži santīmi par katru izvešanas reizi. Bet Preiļu pašvaldība šo situāciju izmantoja, lai apstiprinātu jaunu tarifu, kurā izmaksas auga arī vairākās citās pozīcijās.
Neraugoties uz opozīcijas iebildumiem, ka jaunajam tarifam trūkst pamatojuma, Preiļu domē aizvadītā gada 26. septembrī balsojums notika, un
nu jau gadu Preiļu iedzīvotāji par kubikmetra nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanu maksā apmēram divus eiro vairāk nekā iepriekš – tarifs pieauga no 13,19 līdz 14,94 eiro par kubikmetru, bez PVN.
Preiļu novadā atkritumu saimniecība uzticēta 100% domei piederošam uzņēmumam “Preiļu saimnieks”, un likums šādā gadījumā neprasa atkritumu apsaimniekotāju izraudzīties konkursa kārtībā. Izpaliek arī sacensība par zemāku pakalpojuma cenu.
Pašu uzņēmums piedāvā tarifu, un dome lemj par tā apstiprināšanu. Taču jautājums ir, cik objektīvi un rūpīgi dome spēj izvērtēt pašai piederošā uzņēmuma piestādīto tarifu.
Tarifs “nevar stāvēt uz vietas, pieaugot visiem izdevumiem”, raidījumam “De facto” norādīja Preiļu domes priekšsēdētājas otrā vietniece, Preiļu domes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Klavdija Zarāne.
Uz jautājumu, vai viņi detalizēti gāja cauri pa punktiem, Zarāne atbildēja: “Mēs esam iepazinušies, bet šobrīd tik ļoti smalki tas nav darīts. Bet uz priekšu, jau runājot par jauno tarifu, tad skatīsim noteikti smalkāk”.
Opozīcijas pārstāvis Aigars Zīmelis stāstīja, ka domes komitejā solīts, ka plašāka informācija būs domes sēdē, bet arī tur tās nav bijis. Tādēļ arī pēc lēmuma pieņemšanas domē vērsies tiesā.
“Principā tas, ko es mēģināju – es mēģināju panākt apstiprinājumu jebkuram ierakstītajam ciparam tarifa projektā un vēl šodien viņu neesmu saņēmis,” saka Aigars Zīmelis. “ Ja man atnāk uz komitejas sēdi “Preiļu saimnieka” vadība, un apgalvo, ka mums ir pieaudzis apsaimniekojamo atkritumu daudzums, tad es redzu pavisam citu, pretēju parādību. Es redzu, ka konteineru skaits nešķirotajiem atkritumiem ir samazinājies. Uz manu jautājumu, vai jūs varat iesniegt, cik jums pilsētā ir konteineru, kādi ir apsaimniekošanas grafiki, es vēl joprojām atbildi neesmu saņēmis.”
Tagad tiesa nosprieda, ka domes lēmums par tarifa maiņu nav bijis tiesisks un atceļams no pieņemšanas brīža. Spriedumu pašvaldība sola pārsūdzēt, bet pirmās instances tiesa savus secinājumus jau ir izdarījusi: “Tiesas ieskatā apstāklis, ka trešā persona [“Preiļu saimnieks”] nav pamatojusi tarifa projektā iekļauto pozīciju izmaksas, dod iespēju trešajai personai [“Preiļu saimniekam”] manipulēt ar tās izdevumu summām un mākslīgi palielināt tarifu”.
Ņemot vērā, cik daudz cilvēku skar šis domes lēmums, tiesa bija mēģinājusi pati aprēķināt jaunā tarifa ekonomisko pamatojumu. Taču – nesekmīgi. Faktiski visās pozīcijās, kuras skatīja tiesa, tā pat pēc pieprasīšanas vajadzīgos dokumentus nemaz nesaņēma. Uzņēmuma vadītāja ieskatos gan dokumentu bijis pietiekami.
“Šobrīd tas, ka nebija “Preiļu saimnieks” iedevis pietiekami daudz informācijas, ir tieši viena cilvēka lēmums. Varbūt jā, varbūt, ka tiesnesim likās, ka tas ir nepietiekoši. Tāpēc šobrīd no viena cilvēka, speciālista, pieņēmuma nevar izdarīt priekšlaicīgus secinājumus,” par tiesas lemto skeptisks ir “Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks.
Preiļu domes rīcībā bija “Preiļu saimnieka” iesniegums, tarifu plāns un apstiprinātās poligona pakalpojuma izmaksas. Tomēr tiesas ieskatā ar šiem dokumentiem acīmredzami nepietiek, lai izdarītu secinājumu par izmaksās iekļauto izdevumu ekonomisko pamatotību.
“Turklāt no tarifu plāna 6. pozīcijas redzams, ka izmaksas par atkritumu apglabāšanu poligonā, neskatoties uz to, ka pieaug dabas resursu nodoklis, samazinās. Tarifa pieaugumu rada tieši citu izmaksu, proti, transportlīdzekļu izmaksu, darba algu izmaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksu pieaugums. Minētais netieši liecina, ka dome nav pārbaudījusi un vērtējusi izmaksās iekļauto izdevumu lielumu un to ekonomisko pamatojumu. (..),” teikts Administratīvā rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama lēmumā.
Likums neparedz un nenosaka ne to, kā pašvaldība kontrolē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma tarifus, ne arī, cik detalizēti tie jāiesniedz.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) “De facto” norādīja, ka tā šos lēmumus nepārbauda.
Teorētiski to var darīt Valsts kontrole vai tiesa, kā šajā gadījumā.
Līdzīgas situācijas var veidoties aptuveni pusē Latvijas pašvaldību, kur tās vienlaikus gan apstiprina atkritumu apsaimniekošanas tarifu, gan pašas ir īpašnieces vai līdzīpašnieces uzņēmumam, kas sagatavo tarifu un sniedz pakalpojumu.
Konkurences padome jau iepriekš arī šīs pašvaldības aicināja rīkot publiskos iepirkumus atkritumu apsaimniekošanai. Atsaucība aicinājumam gan nav gūta.
Bet “Preiļu saimnieks” ir visai plaša profila uzņēmums – tas ne vien apsaimnieko atkritumus, bet arī nodarbojas ar siltuma un ūdens apgādi, iekārto teritorijas un pat sniedz apbedīšanas pakalpojumus.
Šī nav vienīgā Preiļu domes problēma. Pavisam nesen Preiļu novada domes vadītājai Marutai Plivdai, viņas vietniekam Jurim Želvim, kā arī vēl trim domes amatpersonām prokuratūra uzrādīja apsūdzības par dokumentu viltošanu, pieņemot ekspluatācijā atjaunoto Preiļu novada domes ēku.
