Tiesa spriedumā uzsvēra, ka pašvaldībai, kura ir ielu pārvaldītājs, jārūpējas par to, lai pārvietošanās būtu maksimāli droša.
Valentīndiena pirms diviem gadiem Jānim Skruzim izvērtās pagalam nelāga. Atgriežoties no laukiem, viņš Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, pie 49.vidusskolas iebrauca nenorobežotā bedrē.
“Es vienkārši pēkšņi sajutu ļoti stipru triecienu pa mašīnas riteņiem. Tā kā es tajā brīdī pamanīju, ka man ir sākusi vibrēt stūre, es jutu, ka kaut kas noteikti ar ritošo daļu mašīnai nebūs kārtībā,” stāstīja Skruzis.
Tā arī bija.
Servisā atklājās, ka riepai ir pumpa, tātad tā ir bojāta un jāmaina, kā arī ir saliekts disks. Zaudējumi – nedaudz virs 30 eiro.
Jānis uzreiz pēc negadījuma izsauca Valsts policiju. Par bīstamo vietu paziņoja arī pašvaldībai. Savukārt pēc auto remonta vērsās Rīgas domes Satiksmes departamentā, prasot zaudējumus atlīdzināt. Bet tur saņēma kurvīti.
“Saņēmu atbildi, ka, iespējams, es nepietiekami rūpīgi skatījos uz ceļa, iespējams, ka es pārsniedzu ātrumu. Un vēl būtiska lieta bija, ka Satiksmes departaments man pārmeta, ka es, pēc tam, kad policija bija izbraukusi uz notikuma vietu un visu piefiksējusi, ka es aizbraucu ar mašīnu mājās. Kas man ir aptuveni 800 metrus no tās vietas, mājas. Teica, ka man vajadzēja ņemt evakuatoru. Jo tikpat labi var gadīties, ka to riepu biju sabojājis vēl kaut kur pa ceļam uz mājām,” stāstīja Jānis.
Viņš padoties nevēlējās. Tāpēc devās uz tiesu. Sākumā administratīvo, bet tā norādīja, ka jautājums ir civilstrīds.
Šogad septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja spriedumu. Tas bija Jānim labvēlīgs. Pašvaldībai jāatlīdzina prasītājam 30 eiro par auto remontu un jāsamaksā arī tiesāšanās nodeva – 70 eiro.
Tiesa spriedumā atzina vairākas lietas.
“Tiesa norādīja, ka tas, vai pastāvēja iespējamība man izvairīties no sadursmes ar šķērsli, no iebraukšanas bedrē, šinī gadījumā nebija izšķirošais strīda izšķiršanā. Jo tas neattaisno ceļu pārvaldītāja pieļautu bezdarbību attiecīgā ielas posma uzturēšanā,” stāstīja Jānis.
Spriedumā lasāms, ka satiksmes dalībniekiem ir tiesības sagaidīt, ka pašvaldība kā ielu pārvaldītājs nodrošina to pienācīgu uzturēšanu. Bet, ja rodas kādas bīstamas vietas, tās savlaicīgi norobežo.
“Pašvaldībai kā ceļu uzturētājam ir jādara viss, lai samazinātu jebkādu satiksmes dalībnieka apdraudējumu,” spriedumu citēja Jānis.
Pirmās tiesu instances spriedumu pašvaldība neapstrīdēja un Jānis kompensāciju jau ir saņēmis.
Situācijas, kad uz ceļa negaidīti pazūd aku vāki, nav neierastas. Piemēram, nesen šādas lamatas autovadītājus gaidīja uz Dienvidu tilta. Braucēji par situāciju aktīvi ziņoja.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola sacīja, ka ziņas par pazudušiem aku vākiem saņem bieži. Tos aiznes spēcīgas lietavas vai intensīva satiksme.
Tādā gadījumā rīcība esot skaidra, stāstīja Ahuna-Ozola. “Divu stundu laikā ir jānorobežo šis bojātais ceļa posms, jāziņo par to Satiksmes departamentam, un Satiksmes departaments skatās topogrāfijā, kurš ir īpašnieks aku vākam, un dod ziņu, ka viņa īpašums ir bojāts, un aicina nekavējoties salabot,” stāstīja Ahuna-Ozola.
Aku vāki visbiežāk ir pašvaldības uzņēmumu – “Rīgas ūdens”, “Rīgas siltuma” - vai pat privāto pakalpojumu sniedzēju īpašums. Departamenta pārstāve norādīja, ka tāpēc viņiem jārūpējas par to, lai vāki uz braucamās daļas turētos stingri.
Uz jautājumu, kurš ir atbildīgs, ja autovadītājs vaļējā akā iebrauc un apskādē auto, departamenta pārstāve skaidroja: “Ja transporta līdzeklis iebraucis nenosegtajā akā divu stundu laikā, tad pretenzijas tiek izvirzītas pret Satiksmes departamentu. Ja tas notiek pēc divām stundām, tad pretenzijas tiek izvirzītas pret uzturētāju.”
Ar pretenzijām pret atbildīgo departamentu cilvēki vēršas reti. Ahuna-Ozola sacīja - tāpēc, ka tas ir laikietilpīgs process.
Savukārt Jānis Skruzis, kurš tiesā pašvaldību vinnēja, aicina nebaidīties, ziņot par šādu avāriju policijai un zaudējumu piedzīt tiesā. Viņa piemērs rāda, ka tas atmaksājas.
