Tiesa atzīst, ka Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas nav bijušas nevainojamas un to laikā ir nācies risināt vairākas nepilnības, tomēr pērn valdības pieņemtais lēmums ievēlēto rektoru amatā neapstiprināt nav tiesisks un ir atceļams.
“Principā visi pārsūdzētajā rīkojumā norādītie argumenti neapstiprinājās vai nebija būtiski, lai nolemtu neapstiprināt,” skaidroja Administratīvās rajona tiesas tiesnese referente Ieva Dambe.
Līdz ar to tiesa atcēlusi valdības lēmumu rektoru neapstiprināt un uzdevusi par pienākumu atkārtoti lemt par Muižnieka apstiprināšanu universitātes rektora amatā.
Spriedums gan ir pārsūdzams mēneša laikā.
Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka "iepazīsies ar sprieduma saturu un tuvākajā laikā lems par savu pozīciju un turpmākajiem soļiem".
Muižnieks pēc sprieduma atzina, ka “emocijas, protams, ir pozitīvas”.
“Es domāju, ka ministres vēlmei noskaidrot visu tiesiskumu līdz galam un līdz pašām mielēm nu vajadzētu būt arī šajā brīdī apmierinātai.
Es viennozīmīgi piekrītu, ka mūsu attiecībām ir jābalstās uz tiesiskiem principiem,” sacīja Muižnieks.
Valdības lēmums rektoru neapstiprināt nebija vienbalsīgs, un jau toreiz vairākus ministrus Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija) par savu taisnību pārliecināt neizdevās. Vai to izdosies tagad, pēc nelabvēlīga tiesas sprieduma, grūti teikt.
“Mana uzticība ministrei nemainās.
Bet es arī palieku pie tā, ko es agrāk esmu teicis, ka es neredzu nekādā veidā, ka tas ir valdības pašmērķis – tiesāties,” paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Ministre Šuplinska aizvien pastāv uz savu taisnību un uz jautājumu, vai neplāno demisionēt, atbildēja ar pretjautājumu: “Kāds ir pamats?”
“Tiesa nav pieņēmusi liecības, tā ir viena lieta. Otra lieta – ir arī papildu pierādījumi šobrīd, nu mēs skatīsimies, kā lems Ministru kabinets,” sacīja ministre, solot visu precizēt mēneša laikā.
KONTEKSTS:
Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Septembra beigās Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo MK lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju atzīts Muižnieks.
Valdība pārsūdzēja tiesas pagaidu noregulējumu LU rektora jautājumā. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Saistībā ar šo tiesas lēmumu LU rektora amatā no 1. decembra sāks strādāt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube.
LU strīdā ar IZM par augstskolas rektora vēlēšanu iznākumu piedāvājusi valdībai noslēgt mierizlīgumu. Savukārt IZM kā mierizlīgumu vēlas, lai tiktu rīkotas jaunas vēlēšanas. IZM pauda gatavību virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.
