Tāpat tiesa nepieņēma šajā krimināllietā cietušā, uzņēmēja Aināra Gulbja pieteikto noraidījumu vienam no apelācijas instances tiesas sastāva tiesnesēm - Sandrai Amolai.
Tiesa paziņoja, ka abi pieteikumi ir nepamatoti un nepastāv pamats to pieņemšanai.
Lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.
Rīgas apgabaltiesa otrdien, 1.februārī, kā apelācijas instance sāka skatīt Lemberga krimināllietu un šajā tiesas sēdē Lembergs pieteica noraidījumu tiesas sastāvam.
Lembergs argumentēja, ka viņa sīvais politiskais oponents, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) pērn maijā presē paudis izteikumus, no kuriem secināms, ka Lembergs ir vainīgs viņam inkriminējamos nodarījumos un pirmās instances tiesa viņam pamatoti piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu. No minētā izrietot, ka Bordāns vēl pirms pilna sprieduma pieejamības zinājis tiesas spriedumu, piedalījies tā sagatavošanā un paudis viedokli par pieejamo drošības līdzekli. Tāpat Bordānam kā amatpersonai esot plašas iespējas ietekmēt tiesnešu karjeru, pamatoja Lembergs.
Lembergs pauda uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesas sastāvs, būdams atkarīgs no Bordāna daudzos jautājumos, nevar objektīvi izskatīt šo lietu, neatcels viņam apcietinājumu un netaisīs attaisnojušu spriedumu.
Trešdien, 2.februārī, tiesa, nepieņemot Lemberga noraidījumu, argumentēja, ka saprātīgam vērotājam no malas nevarot būt šaubu par tiesnešu objektivitāti. Tāpat neesot pamatots pieņēmums, ka ministra rīcībā ir instrumenti, kuri varētu tieši ietekmēt karjeras jautājumus un padarīt tiesnešus atkarīgus no ministra rīcības.
Apgabaltiesa arī norādīja, ka saīsinātais pirmās instances spriedums Lemberga krimināllietā pasludināts pērn publiski 22.februārī un ministra izteikumi presei balstās uz subjektīvu viedokli par sprieduma rezolutīvajā daļā norādīto.
"Nav pamata uzskatīt, ka ministrs piedalījies pilnā sprieduma sastādīšanā un viņam būtu zināmi spriedumā ietvertie motīvi," paziņoja tiesa.
Otrdien noraidījumu vienam no apelācijas instances tiesas sastāva tiesnesēm - Sandrai Amolai - pieteica arī šajā krimināllietā cietušais, uzņēmējs Ainārs Gulbis. Uzņēmējs argumentējis, ka 2006.gadā tolaik vēl Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas priekšsēdētāja Amola taisījusi lēmumu, izskatot Lemberga sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu.
Attiecībā uz Gulbja pieteikto noraidījumu apgabaltiesa norādīja, ka Amola pieņēmusi organizatoriska rakstura lēmumu, turklāt viņa nav izteikusi viedokli par faktiskajiem apstākļiem.
LETA arhīvs liecina, ka Lemberga aizstāvība arī pirmajā tiesu instancē vairākkārt bija pieteikusi noraidījumu tiesas sastāvam.
KONTEKSTS:
Pēc 12 gadus ilgušas tiesāšanās pirmās instances tiesa 2021. gada 22. februārī pasludināja saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga tiesas prāvā. Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Tostarp tiesa nolēma konfiscēt arī Lembergam piederošo nekustamo īpašumu Puzē.
Lembergs tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā. Savukārt par nevainīgu Lembergs atzīts apsūdzībās par lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konfliktā, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Aivara Lemberga dēlam Anrijam Lembergam tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un vienu mēnesi, bet tiesas zālē viņu neapcietināja. Uzņēmējam Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu, bet tiesas zālē neapcietināja.
