Pirmdien, 12.februārī, sākoties tiesa sēdei, Lembergs paziņoja, ka vēlas pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam. Viņš tiesai pārmeta, ka tā liedzot viņam tiesības uz aizstāvību, piemēram, neesot ļāvusi nopratināt visus lieciniekus, kā arī pats Lembergs neesot varējis sniegt visas liecības, kuras vēlējies.
Lemberga ieskatā, tiesa esot neobjektīva un ieinteresēta lietas iznākumā.
Savukārt prokurors Juris Juriss sacīja, ka apsūdzētais šādā veidā tikai vēlas novilcināt tiesas procesu, kurš jau tā rit gadiem. Tāpēc viņš lūdz tiesu noraidījumu nepieņemt.
Tiesnesis Boris Geimans pieteikto noraidījumu nepieņēma un deva vārdu prokuroriem tiesu debašu sākšanai.
Prokurors pirms tiesas sēdes sacīja, ka apsūdzēto vainu tiesas procesā esot izdevies pierādīt.
Prokurors arī lēsa, ka viņa debašu runa varētu ilgt vairākus mēnešus, jo tā ir piecu tūkstošu lapaspušu apjomā.
"Ļoti grūti prognozēt, kā mums tagad ies ar laiku. Skatīsimies, kā aizstāvība reaģēs uz valsts apsūdzības uzturētāju runas uzturēšanu tiesu debatēs. Bet tas apjoms mums sanāca 5000 lapas. Tā ka kādu noteiktu laika sprīdi tas aizņems, kamēr mēs nolasīsim. Domāju, ka noteikti vairākus mēnešus tas varētu aizņemt," sacīja Juriss.
Savukārt apsūdzētais Aivars Lembergs pirms tiesas sēdes žurnālistiem sacīja, ka debašu runā uzstāsies viņa advokāti, bet runu garumu pagaidām nevarēja nosaukt.
Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā. Likums paredz, ka tiesas debatēs pirmais runu saka prokurors, pēc tam cietušais un apsūdzētais vai viņa aizstāvis. Prokurors apsūdzības runā tiesas debatēs motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu un izsaka viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debašu ilgums nav ierobežots. Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu. Pēc tiesas debašu pabeigšanas tiesa uzaicina apsūdzēto teikt pēdējo vārdu.
Ja tiesas debatēs to dalībnieki savās runās vai apsūdzētais pēdējā vārdā sniedz ziņas par jauniem svarīgiem apstākļiem vai atsaucas uz tiesas sēdē nepārbaudītiem pierādījumiem, tiesa var pieņemt lēmumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu. Pēc atsāktās tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa no jauna atklāj tiesas debates un dod pēdējo vārdu apsūdzētajam. Pēc apsūdzētā pēdējā vārda tiesa dodas gatavot spriedumu.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.
Līdzās Ventspils mēram uz apsūdzēto sola sēdies arī viņa dēls Anrijs Lembergs un dažādu tranzītuzņēmumu bijusī amatpersona Ansis Sormulis. Visi trīs norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.
