Aptuveni pirms gada Likova ziņoja par vardarbību un citiem bērnu tiesību pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā, un prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu tiesā iesniedza Jelgavas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes psiholoģe Lilita Barševska.
Iesniegumos bērnu tiesības sargājošajām iestādēm dokumentēta telefona saruna starp abām personām, kurā
Barševska liecinājusi, ka bērnunama audzēkņi pēc palīdzības policijā nevēršoties, jo neviens viņiem neticot. Tagad Barševska pieprasa atvainošanos, jo Likova sarunu esot nepareizi interpretējusi.
Tiesas spriedums gaidāms 31.janvārī.
Goda un cieņas aizskaršanā apsūdzētā Likova Jelgavas tiesā trešdienas rītā ieradās kopā ar vairākiem lieciniekiem. Viņu vidū bija psihologi, arī valsts pasūtītā projekta, kurā Likova vērtēja bērnu individuālās vajadzības, komandas biedri un grupas vadītāja. Uz tiesu liecināt tāpat bija ieradusies arī pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes priekšniece Rita Stūrāne, taču ne pati Barševska. Bērnu tiesības sargājošām iestādēm nodotajos Likovas iesniegumos dokumentēta telefona saruna, kurā pašvaldības psiholoģe stāsta, ka bērni ārpus bērnunama par vardarbību neesot sūdzējušies, jo neviens bērniem neticot. Viņas teiktais esot nepareizi interpretēts.
“Es šobrīd nezinu, no kurienes [šie izteikumi ir radušies]. Man liekas, ka es tieši tādā tekstā nevienam neko neesmu stāstījusi. Piedodiet, tā ir Likovas kundzes interpretācija,” iepriekš sacīja Barševska.
Pirms sēdes atklāšanas Barševsku pārstāvošā juridiskās palīdzības sniedzēja Inese Jonuška sacīja, ka neesot pilnvarota ko komentēt medijiem un ka plašāka uzmanība sēdes gaitai nav vēlama.
“Attiecīgi es esmu pilnvarota un es esmu saņēmusi dokumentus ar lūgumu par filmēšanu un arī par slēgtu tiesas sēdi,” norādīja Jonuška.
Atklāta tiesas sēde un sabiedrības informēšana pilnā apmērā neesot vienādojama ar Barševskas privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, kā arī bērnu datu aizsardzību, lēma tiesa, pasludinot slēgtu tiesas sēdi.
Tikmēr Likovas aizstāvis, zvērināts advokāts Rolands Bortaščenoks norādīja, ka dokumentētajā sarunā starp abām psiholoģēm nav aizskarti ne dati, ne privātā dzīve.
Likova telefona sarunu esot pierakstījusi, nav to ierakstījusi audio versijā, un tāpēc tagad Likovai esot jāpierāda, kādiem vārdiem tieši Barševska runājusi. “Ņemot vērā to, ka mums ir jāpierāda telefona saruna, kāda ir bijusi starp divām personām, tad, protams, ka tiešu liecinieku mums nav šai sarunai,” sacīja Bortaščenoks. “Bet mums ir profesionālā vidē strādājoši kolēģi, ar kuriem mana kliente, protams, ir arī pārrunājusi dažādus jautājumus, kas skar šos lietas apstākļus un kuri, protams, var arī sniegt netiešas liecības par tiem,” viņš sacīja.
Pirmā tiesā liecināja biedrības „Bērni bērniem” valdes locekle un vērtētāju grupas, kurā strādāja Likova, vadītāja – Ieva Kalniņa. Par to, ka saruna starp abām personām bija, šaubu neesot.
“Ar mani tika runāts par to, lai izņem attiecīgos teikumus no iesnieguma [par Barševskas un Likovas teikto], un es sazinājos ar abām pusēm,” norāda Kalniņa. “Es lēmu, ka ir iesniegumā jāatstāj šīs rindkopas, (..) manā izpratnē, ir taisnība Andrijas pusei. Tur [tajā, kas noticis bērnunamā] bija ārkārtīgi daudz epizožu. Tas varbūt tā triviāli skan, taču tad varbūt ir jāpārbauda garīgā veselība Andrijai [ja reiz tiek apšaubīts viņas teiktais]? Nu nav vajadzības izgudrot vēl papildus kaut kādu gadījumu,” saka Kalniņa.
Savukārt prasītājas Barševskas darba devēja, Sociālo lietu pārvaldes priekšniece Rita Stūrāne, kas arī liecināja aiz slēgtām durvīm, medijiem neko paskaidrot nevēlējās.
Tiesas sēde trešdien, 17. janvārī, ilga vairāk nekā sešas stundas, un, uzklausot visus lieciniekus, lietu beidza skatīt pēc būtības. Spriedumu tiesnese Konderko paziņos 31.janvārī. Pēc tiesas sazvanīts, Likovas advokāts vērtēja, ka iznākums varētu būt viņa klientei labvēlīgs, ņemot vērā lietas kontekstu un liecinieku sniegtās atbildes.
Tieši Likova savulaik ziņoja par notiekošo Jelgavas bērnunamā - bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Likova pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un novērojumus pēcāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Kad Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija beidza izmeklēšanu, mainījās gandrīz viss bērnudārza darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.
