Notikumi, kas tiek iztirzāti tiesā, sākušies pirms četriem gadiem. Ap to laiku Juris Jurašs esot saņēmis viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, lai palīdzētu Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim izvairīties no atbildības kriminālprocesā par “Latvijas dzelzceļa” nu jau bijušā vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanu. Dažus gadus vēlāk Jurašs izstāstījis žurnālistiem, ka saņēmis šādu piedāvājumu. Izmeklēšana par valsts noslēpuma izpaušanu uzsākta pēc Juraša intervijas Latvijas Televīzijai un žurnālam “Ir” par šī fakta izpaušanu intervijā.
“Kādam ir šķitis, ka tas ir valsts noslēpums. Jā, lieta ir tiesā, es ceru uz ātru, profesionālu, objektīvu iztiesāšanu, jo nekas cits man neatliek. Un esmu pārliecināts, ka man izdosies pierādīt savu taisnību šeit,” komentēja Jurašs.
Savukārt prokuratūra norāda, ka šīs Juraša atklāsmes presei esot notikušas laikā, kad veiktas operatīvās darbības, tāpēc izmeklētājiem nācies izbeigt operatīvo lietu. Sākotnēji prokurors Aivis Zalužinskis secinājis, ka pamata kriminālprocesam nav, jo nav pierādīts, ka KNAB operatīvās izstrādes lietu izbeidzis tieši Juraša intervijas dēļ, kā arī atzinis, ka informācija par korupciju nedrīkst tikt uzskatīta par valsts noslēpumu.
Prokurora lēmumu atcēlis viņa priekšnieks un nozīmējis citu prokuroru, kurš nonācis pie pretējiem secinājumiem. “Es uzskatu, ka ir savākti pietiekoši pierādījumi, ka Juraša kungs ir izpaudis valsts noslēpumu. Aizstāvības pusei, protams, ir pretēja nostāja. Kā tiesiskās valstīs notiek, tad tiesa šo jautājumu izlems,” sacīja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departaments Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns.
Prokurors arī norāda, ka prasītā soda apmērs vēl nav apsvērts: “Par to vēl neesmu domājis, jo līdz brīdim, kad prokuroram ir jāprasa sods, dažādi apstākļi var nākt klāt, mainīties. Pāragri par to domāt pašlaik.”
