ĪSUMĀ:
- ST izvērtēja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra atbilstību Satversmei.
- Pabalsta apmērs ir 64,03 eiro mēnesī.
- Personām ar invaliditāti kopš bērnības tas ir 122,69 eiro mēnesī, citām personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī.
- ST secina: pabalsts nenodarbinātiem invalīdiem un senioriem neatbilst Satversmei.
- ST šis pabalsts šīm 2 grupām ir vienīgais iztikas avots, nevis papildu atbalsts.
- Pabalsta apmērs nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi un iekļaujošu vienlīdzību.
- Norma zaudē spēku no 2021.gada 1.janvāra.
- ST secina: kopumā sociālā sistēmai jābūt pārdomātākai un mērķētākai.
Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personām ar invaliditāti un nenodarbinātiem cilvēkiem, kuriem nepienākas pensija vai apdrošināšanas atlīdzība par nelaimes gadījumu darbā, kā arī apgādnieku zaudējušiem bērniem.
Pabalsta apmērs ir 64,03 eiro mēnesī. Tas ir lielāks personām ar invaliditāti – personām ar invaliditāti kopš bērnības tas ir 122,69 eiro mēnesī, citām personām ar invaliditāti – 80 eiro mēnesī.
Tiesa secināja, ka valdības noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātam personām ar invaliditāti un senioriem neatbilst Satversmei.
Tiesa nolēma, ka norma, kas nosaka pabalsta apmēru attiecībā uz personām ar invaliditāti un senioriem, zaudē spēku no 2021.gada 1.janvāra.
Tiesa secināja, ka šis pabalsta apmērs neatbilst Satversmei tieši attiecībā uz nestrādājošajiem invalīdiem un senioriem, jo viņi ir nesalīdzināmā situācijā – viņiem šis pabalsts ir nevis papildu atbalsts, bet gan vienīgais iztikas avots, kas nespēj segt pamatvajadzības.
Šo pabalstu saņem aptuveni 20 000 personas ar invaliditāti, no kurām tikai 27% strādā. Personas ar invaliditāti, kuras nostrādā 3 gadus, ir tiesīgas saņemt invaliditātes pensiju un šo pabalstu vairs nesaņem.
Tāpat šo pabalstu saņem aptuveni 1700 senioru, kuriem nav izdevies dzīves laikā izveidot uzkrājumus pensijas saņemšanai. Strādājošajiem senioriem šis pabalsts netiek piešķirts.
Šīm divām grupām šis pabalsts ir vienīgais iztikas avots, nevis papildu atbalsts, jo citu ienākumu nav.
Turklāt nestrādājošās personas ar invaliditāti saņem tādu pašu pabalstu kā strādājošas personas ar invaliditāti, līdz ar to nostādītas nevienlīdzīgā situācijā.
Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova medijiem norādīja, ka vienam pabalstam nav jānodrošina visas personas vajadzības, bet jābūt sakārtotai sistēmai, kas kopumā palīdz nodrošināt cilvēka pamatvajadzības, ļauj piedalīties kultūras un politiskajā sabiedrības dzīvē, jo cilvēki ir vienvērtīgi neatkarīgi no viņu fiziskā stāvokļa.
Bet 64,03 eiro mēnesī vai 80 eiro mēnesī noteikti nesedz pamatvajadzības, jo pilnvērtīgam uzturam vien būtu nepieciešami 92 eiro mēnesī. Turklāt pabalsts nav pārskatīts vairāk nekā 10 gadus.
Likumā noteikti 3 pabalsta kritēriji – budžeta iespējas, ekonomiskā izaugsme un cenu indekss, taču realitātē valdība ņēma vēra tikai budžeta iespējas.
Osipova norādīja, ka gadījumā, ja pabalstu pārskatītu pēc visiem trīs kritērijiem, tas aizvien būtu diskriminējošs attiecībā uz nodarbinātām un nenodarbinātām personām ar invaliditāti, bet situācija nebūtu tik dramatiska.
Turklāt kopumā sistēma nav uzbūvēta tā, lai kopā ar citu palīdzību sasniegtu cilvēka cienīgu dzīvi. ST nesaka, ka jābūt noteiktam pabalsta apmēram, bet jābūt kārtībai, kas ņem vērā personu īpašas vajadzības un nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, skaidroja Osipova.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsvēra, ka jautājums ir par to, cik pārdomāta ir sociālā nodrošinājuma sistēma - jo tā būs pārdomātāka un mērķētāka, jo efektīvāka un ekonomiskāka.
Lietas pieteikumu tiesā iesniedzis tiesībsargs, tāpat kā lietu par garantēto minimālo ienākumu (GMI), kura apmēru atzina par neatbilstošu Satversmei. Tiesībsargs iesniedzis pieteikumus arī par trūcīguma līmeņa neatbilstību Satversmei. Šādā veidā tiesībsargs Juris Jansons vērš uzmanību uz trūkumiem visā sociālās palīdzības sistēmā kopumā.
"Ir dots valdībai un parlamentam kārtējais uzdevums skatīties uz sociālās drošības sistēmu sistēmiski, jo spriedumā ir atzīts, ka šis valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nesasniedz mērķi –nenodrošina cilvēka pamatvajadzības," uzsvēra Jansons.
Pēc tiesas sprieduma par GMI neatbilstību Satversmei labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) atzina, ka jāpalielina arī sociālā nodrošinājuma pabalsts. Ministre jau pirms tiesas sprieduma prognozēja, ka šajā lietā spriedums, visticamāk, būs līdzīgs.
Viņa arī atzina - lai palielinātu GMI līmeni, sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo pensiju un trūcīgas personas ienākuma līmeni, valsts budžetā būs nepieciešami aptuveni 35 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetos būs jāatvēl papildus 10 miljoni eiro.
