Apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas (2013.,2014. un 2015.gadā) nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 valdības noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz viņa mantisko stāvokli, liecina prokuratūras informācija.
Tāpat valsts amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro.
Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.
Tiesā LTV Ziņu dienests noskaidroja, ka Koļegovas lietu tiesa izskatīs septembra beigās.
Koļegova Latvijas Televīzijai norādīja, ka apsūdzībām nepiekrīt, bet plašākus komentārus nesniegs līdz tiesas spriedumam.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vides aizsardzības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) līdz šim Koļegovai paudis uzticību un arī šodien skaidro, ka bez galīga tiesas sprieduma viņu neatlaidīs.
Gerhards LTV skaidroja, ka personu par vainīgu var atzīt vienīgi tiesa un pagaidām viņš nesaskata pamatu atstādināt Koļegovu no pienākumu pildīšanas: "Savulaik viņai tika uzrādīta apsūdzība vēl gada sākumā, Vides ministrija vērsās prokuratūrā, prokuratūra informēja mūs, ka nekādi procesuālie piespiedu līdzekļi netiek piemēroti, nekādi ierobežojumi nav noteikti. (..) Es esmu saņēmis Koļegovas kundzes paskaidrojumus vēl gada sākumā, arī prokuratūras atbildes esmu saņēmis, ka nekādus nav paredzējuši piespiedu līdzekļus,
attiecīgi šī ir lieta par apsūdzību, kas neskar viņas tiešo pienākumu pildīšanu un patreiz nav nepieciešamība nekādiem ierobežojumiem."
Jāpiebilst, ka Valsts civildienesta likums pieļauj ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, ja pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana.
KONTEKSTS:
2016. gada 1. septembrī VID atzina, ka Koļegova valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā un ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tolaik lietu arī nodeva izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Diskusijas ap Koļegovas deklarāciju sākās 2016. gada vasarā. Koļegova bija nosaukta kā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amata kandidāte. Tomēr tad, atbilstoši "Firmas.lv" datiem, kļuva zināms, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma 2015. gadā saņēmusi 320 000 eiro. Medijos Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nebija atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās bija norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).
Koļegova vēlāk nolēma atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, skaidrojot to ar vienota politiskā atbalsta trūkumu.
