Tā secināms pēc iesaistīto pušu diskusijām Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Ja Valsts vides dienests un tiesa uzreiz būtu atskārtusi, ka tā dēvētā māja-kuģis Pāvilostas stāvrakstā tiek būvēta uz valsts zemes, iespējams, tik tālu, ka tagad tur slejas būve, kura kā kuģis tā arī netiek izmantota, nebūtu nonācis. Tagad Saeimā uzsver –galvenais uzdevums aizlāpāt robus likumā, kā arī tikt skaidrībā par to, kā šo objektu no stāvraksta dabūt prom.
Pāvilostas novada priekšsēdētājs Uldis Kristapsons uzsvēra – tā ir valsts zeme. Bet gan Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas pārvaldes atzinumā, gan tiesas spriedumā tā parādās kā privātīpašums, kas pieder miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmumam.
Kristapsons uzskata, ka būves īpašnieks ir maldinājis gan vides dienestu, gan tiesu, un neviena no šīm institūcijām šīs ziņas nepārbaudīja. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprina, ka būve atrodas uz valsts zemes un privātīpašumā varētu būt vien neliela tās daļa – ap 50 cm.
Savukārt VVD vadītāja Inga Koļegova norādīja, ka tolaik vides dienestam neesot bijis tik labu tehnisko iespēju, lai to pārbaudītu. Ja tā ir valsts zeme un uz valsts zemes būvēšanai nepieciešamās atļaujas tolaik nav saņemtas, tad aizvākt būvi kā patvaļīgu varētu būt vienkāršāk, secināja komisijā.
Likums paredz - lai varētu sākt būvniecību, vajadzīga zemes īpašnieka – šajā gadījumā valsts atļauja. Administratīvi tiesnešu biedrības vadītāja Lauma Paegļkalna gan uzsvēra – tiesai tas nebija jāpārbauda, jo tā bijusi lieta saistībā ar Vides dienesta piemērotu administratīvo pārkāpumu, un tiesa paļāvusies uz Vides dienesta ziņām.
Tagad vēl jāpārbauda vai arī valsts tiešām atļauju nav devusi, un, ja šādas atļaujas nav, arī prasīt aizvākt būvi kā patvaļīgu būšot salīdzinoši vienkārši. Tikpat vienkārši gan nav noskaidrot, kam tad šīs ziņas jāprasa.
Saeimas komisijā visi, ieskaitot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju secināja, ka tas jāprasa Finanšu ministrijai kā "Valsts nekustamo īpašumu" pārraugam, tur savukārt norādīja – šādas ziņas tomēr būšot jāprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Bet jebkurā gadījumā "Valsts nekustamo īpašumu" datu bāzē neesot informācijas par saskaņojumu. Tikmēr pašvaldība ir neziņā par tālāko.
Kristapsons Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra, ka kuģu uzraudzība nav pašvaldības kompetencē, un šobrīd labākais risinājums būtu vienoties ar īpašnieku, lai viņš šo konstrukciju “ieceļ jūrā un aizvelk uz sev vēlamo vietu”. Šādu aicinājumu pašvaldība īpašniekam nosūtīja pa pastu.
Savukārt Liepājas Reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Roberts Bērziņš raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka pašlaik nav verdikta, ka konstrukcija nav būvniecībā stadijā esošs kuģis. Ja tā kļūst par konstrukciju, tā būtu vides dienesta kompetencē, bet pagaidām dienests gaida, kamēr Jūras administrācija un Satiksmes ministrija tiks skaidrībā, kas ir šī konstrukcija.
Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne raidījumam skaidroja, ka 2011.gadā konstrukcija ierakstīta būvniecības stadijā esošo kuģu atzīmēšanas grāmatā kā pontons, bet šobrīd pateikt, vai “māja-kuģis” tiešam uzbūvēta uz pontona, var tikai īpašnieks.
Pateikt, vai tā ir peldošā konstrukcija, ja to neielaiž ūdenī, nevar. Arī piespiest īpašnieku reģistrēt pontonu kā pabeigtu un uzbūvētu neviens nevar, līdzīgi kā ar automašīnu, kuru tur garāžā un satiksmē neizmanto, skaidroja Kočāne.
Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi guva reģionālā laikraksta “Kursas laiks” atklātais, ka Pāvilostā jūras krastā jau daudzus gadus atrodas būve, kas izskatās pēc mājas, bet pēc sākotnējās dokumentācijas ir būvniecībā esošs kuģis. Taču ekspluatācijā kā peldlīdzeklis tas nav nodots. Būves īpašnieks ir miljonārs Argods Lūsiņš, kurš līdz šim nav sniedzis savu skaidrojumu par notikušo.
VARAM pagājušajā nedēļā pieprasīja Pāvilostas pašvaldībai paskaidrojumu par bezdarbību saistībā ar jūras krastā uzbūvēto objektu uz valsts zemes. Paskaidrojumus prasīja arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
