Pandēmijas laikā tiesas ir vienas no tām sabiedriskajām iestādēm, kur ir paaugstināta bīstamība veidoties vīrusa izplatības perēkļiem. Tas ir iemesls, kāpēc jau pirms distancēšanās ieteikumiem tika strauji mainīts tiesu sēžu kalendārs.
"Tiesas ir pielāgojušās tā, lai darbs ritētu uz priekšu, lai cilvēkiem būtu pieeja tiesai. Šobrīd apmeklētāji tiesā netiek ielaisti, tiek ielaisti tikai tiesas dalībnieki pēc iepriekšējiem sarakstiem," teica Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa.
Lai tiesu darbs neapstātos, lietas biežāk tiek izskatītas videokonferencēs. Pirms krīzes tā nebija ierasta prakse, tāpēc sākotnēji prasīja pielāgošanos.
"Ir ļoti būtiski, ka videokonferences tiek saskaņotas visā valstī, līdz ar ko tiesneši pat savā starpā saskaņo, maina datumus. Galvenais mērķis, lai lieta virzītos uz priekšu," klāstīja Buliņa.
Salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn šogad kopš 13. marta līdz maija beigām videokonferenču bijis par 10% vairāk. Kopumā 506 videokonferences, kas lielākoties izmantotas kriminālprocesos.
"Es domāju, videokonferenču izmantošana ir turpināma un arī turpināsies," pieļāva Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.
Krīzes laikā videokonferenču izmantošanas iespējas tiesās ir paplašinātas.
"Galvenokārt tās ir bijušas ieslodzījuma vietas, ar kurām notiek saslēgumi. Šobrīd ir atrisināts jautājums - ar Tiesu ekspertīžu biroju notiek videokonference. Tieši krīzes laikā ir rasta iespēja Valsts robežsardzei uzstādīt video iekārtas, un arī šos jautājumus tiesa var skatīt attālināti," stāstīja Siliņeviča.
Tomēr salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn par 20%, sarucis izskatīto pirmās instances tiesu skaits, par 8% sarucis apelācijas tiesu izskatīto lietu skaits.
Tiesās skaidro - tas tādēļ, ka noteiktu lietu izskatīšanā svarīgs ir klātbūtnes efekts. Palielinājies tieši neizskatīto krimināllietu skaits.
Starptautiskajā šķīrējtiesu praksē attālinātas lietu izskatīšana gan nav nekas jauns. Kamēr Latvijā tiesas joprojām ir kūtras tehnoloģiju izmantošanā, dodot priekšroku darbam klātienē.
"Šobrīd sakarā ar Covid-19 laiku, jāsaka, ka arī starptautiskās šķīrējtiesas ir pārgājušas tikai online režīmā. Ja runājam Latvijas tiesu kontekstā, tad šis Covid-19 laiks viesis savas izmaiņas. Mans novērojums ir tāds, ka ir problēma tiesās praktiski to izpildīt. Ir neizsakāma vēlēšanās visus pulcināt kopā," sacīja advokāts Ivo Klotiņš.
Tiesas uzskata, ka nav pamata tām pārmest bezdarbību vai lēnāku lietu izskatīšanas gaitu, jo, kaut arī krities izskatīto lietu īpatsvars, vienlaikus sarucis arī jaunu pieteikumu skaits. Un, piemēram, civillietu izskatīšanas ilgumu ārkārtējā situācija valstī nav ietekmējusi nemaz.
"Šobrīd jau ir jāveic tāds izvērtējums par ieguvumu, ko krīze mums ir devusi un ko mēs no šīs krīzes varētu paņemt un ieviest turpmākā darba organizācijā kā šo pozitīvo tieši. Protams, ir jābūt saprātīgiem, tiesas nepāries uz strādāšanu tikai attālināti," norādīja Siliņeviča.
Bažas par to, ka attālinātajās sēdēs varētu tikt viltota personu identitāte, Latvijā esot pārspīlētas, uzskata advokāts, kura biroja darbinieki kopš marta vidus līdz pat jūnija beigām strādās tikai tiešsaistē.
"Ļoti daudzus procesuālos jautājumus var atrisināt arī online režīmā. Latvijas apstākļos mums nebūtu jābaidās par to, ka kāds varētu uzdoties par kādu citu personu, ka mēs nevarētu pārbaudīt šo personu identitāti," uzskata Klotiņš.
Valsts iestādēs darbinieki arī pēc krīzes tiek aicināti izmantot attālinātā darba iespējas, arī tiesās priekšroku dodot darbam ārpus tiesas zāles.
