Iemesls – komisija no Rēzeknes tiesas vēl joprojām nav saņēmusi spēkā stājušos spriedumu, jo tikai šonedēļ abas institūcijas par to ir uzsākušas saraksti. Tiesa norāda, ka tai neesot pienākuma un arī tiesību šo spriedumu sūtīt pēc savas iniciatīvas – bez pieprasījuma.
Saeimas vēlēšanu likums Centrālajai vēlēšanu komisijai uzliek par pienākumu piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts notiesājošs spriedums krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtēt, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu.
Rēzeknes tiesas spriedums, ar kuru viļānietis Jevgeņijs Brovčenko tika notiesāts par trīs vēlētāju uzpirkšanu vienā no tā dēvētajām „Zaķa plusiņu” lietām, stājās spēkā 17.oktobrī, bet mediji par to paziņoja 20.oktobrī.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs todien norādīja, ka komisija gaidīs pilno spriedumu no tiesas. „Spriedums ir stājies spēkā pavisam nesen, līdz ar to pieklājīgs gaidīšanas laiks vēl nav beidzies. Ja tas ievilksies, tad mēs paši interesēsimies tiesā, bet pašreiz mēs gaidām, ka tiesa pildīs likumā noteikto uzdevumu un mēs saņemsim spriedumu,” sacīja Eglājs.
Nu izrādījās, ka komisijas pārstāvji, spriedumu nesagaidījuši, šonedēļ aizsūtīja tiesai oficiālu vēstuli ar lūgumu atsūtīt sprieduma norakstu.
Pagājušajā nedēļā Rēzeknes tiesas kancelejas darbinieki uz Latvijas Radio jautājumu, kad spriedums tiks nosūtīts Centrālajai vēlēšanu komisijai, reaģēja ar izbrīnu. Pārmest viņiem to nevar, uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne. „To, kam pienākas saņemt pilno tiesas spriedumu, kur ir visas ziņas gan par apsūdzētajiem, gan par cietušajiem, gan arī par lietām liecinājušajām personām ar vārdiem un uzvārdiem – šādu spriedumu ir tiesīgs saņemt tikai apsūdzēties, cietušais vai viņa pārstāvis un prokurors. Pārējos gadījumos – tikai iestādes, kam ir likumīgas tiesības sasniegt kaut kādu likumīgu mērķi. Ja reiz Kriminālprocesa likums neparedz tiesai pienākumu nosūtīt spriedumu vēlēšanu komisijai, tad mēs pēc savas iniciatīvas nemaz to nedrīkstam darīt,” norāda Jermacāne.
Reālu seku tam, ka spriedums ir aizkavējies tiesā, šai gadījumā nebūs – trīs balsu anulēšana par „Vienotības” sarakstu mandātu sadali neietekmēs. Tomēr lietas par balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, arī krietni vērienīgākas, šobrīd skata vairākas tiesas, un nav pārliecības, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir informēta par visu šo tiesvedību gaitu.
Tiesnese Jermacāne gan nedomā, ka tāpēc būtu jāgroza likumi. „Nav jau obligāti jāgaida tas brīdis, kad spriedums stājas spēkā, lai CVK vērstos tiesā ar lūgumu: „Lūdzu, nosūtiet, mums!” Tikpat labi, uzzinot, ka tiesai lieta ir nosūtīta, viņi var iztiesāšanas sākumā nosūtīt vēstuli ar šādu lūgumu. Mēs zinot, ka šāda nepieciešamība ir konkrētajā iestādē, tad mēs šo lēmumu nosūtīsim. Es nedomāju, ka likumā būtu kaut kas jāmaina. Apgrūtināt tiesas ar pienākumu sūtīt iestādei nolēmumu, nezinot, vai tas vispār iestādei ir vajadzīgs, nebūtu prātīgi. Taupīsim resursus un cilvēku darbu!” uzskata Jermacāne.
Tikmēr Tieslietu ministrija uzskata, ka tiesām jau šobrīd nav liegts rīkoties tā, lai Centrālā vēlēšanu komisija uzzinātu par tai būtiskiem spriedumiem, skaidro ministrijas pārstāve Laura Majevska. „Kriminālprocesa likums nosaka, ka spriedumu pēc tā spēkā stāšanās nosūtu iestādei, kas to izpilda. Izsūtot spriedumu, ir jāvērtē, kurai iestādei ir attiecīgās funkcijas. Šajā gadījumā tiesā ir jāņem vērā, ka CVK šis spriedums ir nepieciešams tālākajam darbam, un šis spriedums ir jānosūta. Taču likums jau šobrīd neliedz, ka CVK šādi spriedumu būtu nozīmīgi un nepieciešami savu funkciju veikšanai,” norāda Majevska.
Prakse gan pierāda, ka ne visas tiesas likumu saprot šādi. Tomēr Tieslietu ministrija vismaz pagaidām atturas komentēt, vai tā plāno tiesām nosūtīt kādu instrukciju, kura nodrošinātu, lai neviens vēlēšanu rezultātus potenciāli ietekmējošs spriedums nepaliktu nepamanīts.
