Uz tiesībsarga amatu kandidēja divi pretendenti – Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības virzītais līdzšinējais tiesībsargs Juris Jansons un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilze Bērziņa-Ruķere, kuru virzīja “Vienotība”.
Bērziņu-Ruķeri par kandidēšanu amatam uzrunāja deputāte Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”), kura pirms balsojuma norādīja, ka šai kandidātei ir labāka izglītība un izpratne par cilvēktiesībām. “Šajos piecos gados mēs redzējām, ka Jansona kungs varbūt labi vadīja komandu, bet es neredzēju tieši Jansona kunga paša iesaisti cilvēktiesību jautājumos. Es redzēju daudz preses relīžu, ļoti daudz viedokļu, kas sabiedrībai bija glaimojoši, bet tādu pretnostatīšanos vai stereotipu kliedēšanu, arī sabiedrības izglītošanu par jautājumiem, kuros sabiedrība nav zinoša, kā citās valstīs to dara tiesībsargs, es nesagaidīju,” sacīja Lībiņa-Egnere.
Bērziņu-Ruķeri atbalstīja arī “Saskaņa”, jo, kā norādīja deputāts Valērijs Agešins, Jansons līdz šim ir distancējies no jautājumiem, kas skar mazākumtautības.
Tomēr visas pārējās partijas pauda atbalstu Jansonam. Kā uzsvēra Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze, Jansons amatā jau ir sevi pierādījis: “Jansona kungs savā pilnvaru laikā ir strādājis labi, un tie pārmetumi, kas izskan, ka viņš nav piedalījies kaut kur tik aktīvi, kā vajadzētu, man liekas, ka tie ir nepamatoti. Tāpēc, izvērtējot abus divus kandidātus, gan es personīgi, gan arī mūsu frakcija, balsos par Jansona kungu.”
Tā kā kandidāti bija divi, Saeimas deputāti balsoja ar biļeteniem, nevis ierastajām balsošanas pogām.
Pirmajā balsošanas kārtā Jansonam pietrūka tikai viena balss, lai jau tiktu apstiprināts par tiesībsargu. Turklāt izrādījās, ka Latvijas Reģionu apvienības deputātes Nellijas Kleinbergas balsi par Jansonu ieskaitīt nevarēja, jo viņa savu biļetenu bija aizpildījusi nepareizi. Sava izvēle „par” vai „pret” kandidātu bija jāatzīmē ar krustiņu, taču Klenberga ievilka arī mīnusu. “Es abās ailītēs atzīmēju krustiņu un mīnusiņu. Es uzskatu to pat ne par kļūdu. Es uzskatu, ka tur bija skaidri jau pausta mana attieksme,” skiadroja deputāte.
Otrajā balsojumā gan šādu kļūdu vairs nebija, un Jansonu ar 49 balsīm „par” apstiprināja tiesībsarga amatā vēl uz pieciem gadiem.
Par dalīto Saeimas atbalstu Jansons neuztraucās: “Es esmu ievēlēts, un parlamenta vairākums ir devis man uzticību nākamiem pieciem gadiem, un es arī uzskatu, ka tas ir novērtējums arī iepriekšējam periodam. Turklāt es gribētu piebilst, ka šis ir arī ļoti nozīmīgs brīdis sabiedrībai kopumā, jo tie iesāktie darbi, kas bija piecu gadu periodā iesākti, tas ir parlamenta vairākumam šķitis nozīmīgi, sabiedrībai nodrošināt visas šīs lietas, kas ir minētas Satversmes 8. nodaļā. Līdz ar to tas uzticības kredīts ir dots diezgan augsts.”
Runājot par darbiem turpmākajos piecos gados, Jansons uzsvēru vismazāk aizsargāto cilvēku interešu aizstāvēšanu, kā arī sabiedrības, it īpaši jauniešu, izglītošanu par cilvēktiesībām. Tāpat viņa prioritāte būs sociālekonomisko tiesību jomā – nabadzība, darbaspēka trūkums, netaisnīgs atalgojums, mājokļa jautājumi. Viņš arī plāno veidot domnīcu, kuras dalībnieki būs kā cilvēktiesību ziņneši.
Vēl ceturtdienas rītā Jansons LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka viņa prioritātes ievēlēšanas gadījumā būs turpināt iesāktos darbus, strādāt veselības jomā, aizstāvēt cilvēku tiesības uz taisnīgo atalgojumu, cilvēku ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem tiesības.
Ja kāds teiks, ka iepriekšējos piecos gados Tiesībsarga birojs par kaut ko nav padomājis, “viņam būs taisnība”, jo darāmā ir pārāk daudz, un ar esošajiem resursiem nav iespējams izdarīt visu. Jansons, jautāts par izredzēm uz pārvēlēšanu, norādīja, ka “neko nevar zināt, ne no politiķiem, ne no bitēm”.
Savukārt Ilze Bērziņa-Ruķere LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka viņas prioritātes būtu pilsoniskās, politikas, vārda un reliģijas brīvība, diskriminācijas problēmas. Viņa no rīta atzina, ka izredzes uz ievēlēšanu viņai ir, lai gan Jansonam tās ir lielākas.
Eksperti par Jansona līdzšinējo darbu ir izteikušies atturīgi, norādot, ka viņš vairāk uzmanības pievērsis lietām, kam ir lielāka sabiedriskā rezonanse, piemēram, bērnu tiesību aizsardzībai. Bet cita tematika, piemēram, minoritātes ir palikusi relatīvi ēnā. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka Jansona darbība tiesībsarga institūciju un Tiesībsarga biroju ir padarījis atpazīstamāku.
Iepriekš Jansons ir strādājis par "Rīgas Slimokases" vadītāju un likvidatoru, bijis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos, kā arī ir lasījis lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē.
