Šonedēļ Tiesībsarga birojā norisinās tiesībsarga ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konference, kas atšķirībā no iepriekšējām veltīta atskatam uz pēdējo piecu gadu laikā paveikto.
Jautāts par piecos gados paveikto tiesībsargs Juris Jansons teic - vispirms jau centies pievērst sabiedrības uzmanību tam, kas ir cilvēktiesības un kā cilvēks var sevi aizstāvēt. Arī centies padarīt tiesībsarga institūtu atpazīstamāku. Kā vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Jansons sauc cīņu par bezmaksas izglītības ieviešanu dzīvē – lai visi apzinātos, ka skolēnu vecākiem mācībām jāgādā tikai zīmuļi, pildspalvas un sporta tērps.
„Tad ir arī smagās tēmas, kas saistītas ar personām ar garīga rakstura invaliditāti,” par iepriekšējo gadu darbu stāsta Jansons.
Latvijas Radio arī jautāja ekspertiem, kā vērtēt Tiesībsarga biroja darbu. Atpazīstamība ir panākta, to atzīst vairāki uzrunātie. Arī valdības pārstāve starptautiskās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce atzīst - tiesībsargs vispirms jau spējis sabiedrībai parādīt, ka ir Tiesībsarga birojs ir aktīvs un var sasniegt rezultātus.
„Tādēļ mans galvenais novēlējums uz nākamajiem gadiem ir šo atpazīstamības un uzticamības kredītu izmantot. Galvenais ieteikums ir censties drosmīgi atzīt, ka darbības lauks ir milzīgi plašs un visu izdarīt nevar, līdz ar to ir jāizvēlas prioritātes. Resursi vienmēr visiem ir ierobežoti, tādēļ rūpīgi jādomā, kurā jomā resursi ir izmantojami, lai sabiedrībai rezultāts ir visveiksmīgākais,” iesaka Līce.
Viņa norāda, ka tiesībsargs pievērsies ne tikai sabiedrībai tīkamām jomām, bet arī izglītojis sabiedrību jautājumos, kuros valda aizspriedumi, proti, saistībā ar personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesībām.
Arī zvērināts advokāts Lauris Liepa atzīmē, ka kopumā tiesībsarga paveikto vērtē pozitīvi.
„Varētu domāt arī par spēcīgākiem instrumentiem, ar kuriem tiesībsargs var darboties ne tikai kā saucēja balss, bet varbūt veikt arī noteiktas aktīvas darbības, viens no tiem ir vēršanās tiešā veidā Satversmes tiesā,” pieļauj Liepa.
Savukārt kritiskāka ir Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska. Viņa norāda, ka liels uzsvars bijis uz bērnu tiesībām un sociālekonomiskajām tiesībām, kas pēckrīzīes laikā bija svarīgi. Bērnu tiesību jautājumi ir būtiski, tomēr ar tiem nodarbojas arī vēl citas institūcijas.
„Ir virkne jautājumu, īpaši sabiedrībā pretrunīgas, ne vienmēr viennozīmīgi uztvertas tēmas, kur tiesībsargam nav bijusi drosme paust savu viedokli. Iemesli - kāpēc, jāprasa pašam tiesībsargam, vai tas ir biroja kapacitātes jautājums, vai tie ir personīgie uzskati. Tās jomas ir pusgadu ilgās debates par patvēruma meklētājiem, bēgļiem, imigrācijas jautājumu. Tiesībsargu dzirdējām tikai vienu reizi par uzturnaudu, visās debatēs par šiem Latvijas sabiedrību šķeļošiem jautājumiem viņš nav bijis dzirdams. Daudzās citās valstīs tāda veida institūcijas ir spēlējušas ļoti lielu lomu sabiedrības izglītošanas jautājumā. Citi jautājumi, protams, ir seksuālās minoritātes,” klāsta Kamenska.
Tiesībsarga Jura Jansona pilnvaras beigsies nākamā gada martā. Iepriekš, Saeimas komisijā pārrunājot Tiesībsarga biroja finansējumu, Jansons pieļāva, ka nākamajā termiņā amatu vairs neieņemšot. Ja nav kapacitātes, darbu birojs nevarēs kvalitatīvi pildīt, viņš teica. Tagad, kad papildu nauda piešķirta, tiesībsargs Jansons ir apņēmības pilns turpināt darbu arī otrajā termiņā.
Ja varēs turpināt darbu, viņš veidos ciešāku sadarbību ar Valsts Kanceleju, lai strādātu pie labas pārvaldības problemātikas, tāpat arī pievērsīsies bērnu izglītības kvalitātes jautājumiem, un veselības aprūpes jomai.
