"Mūsdienu manipulatīvajā pasaulē, kad mēs redzam, ka ar ziņām mēģina ietekmēt cilvēku domāšanu un mēģina manipulatīvi ietekmēt, stāstot puspatiesības, tas ir, pirmkārt, cilvēktiesību pārkāpums, otrkārt, ļoti liels drauds sabiedrībai un drošībai, arī valsts drošībai," izteicās tiesībsargs.
Iekšlietu ministrijas pārstāve tiesībsarga rīkotajā konferencē izteica cerību, ka pēc šovasar sāktā kriminālprocesa pret sistēmisku viltus ziņu izplatītāju beidzot varētu izveidoties tiesu prakse šādu personu sodīšanā. Arī citu ministriju pārstāvji uzsvēra - ir nepieciešams gan tiesiskais regulējums, gan jāmāca kritiskā domāšana, gan jāstiprina sabiedriskie mediji.
Vairākas iestādes gan uzsver, ka cīnoties pret viltus ziņām ir jānotur smalkā robeža, neierobežojot vārda brīvību. Piemēram, viens no Eiropas Komisijas plāna punktiem tā saukto klikšķu lapu ierobežošanā ir panākt, lai tās nevarētu pelnīt.
"Mūsu ieskatā ir nepieciešams veidot dezinformācijas ierobežošanai vienotu stratēģiju, kurā būtu iesaistītas visas puses," uzsvēra Tiesībsarga biroja juriste Ilze Ambrasa.
Atklājot vairāku dienu konferenci, Tiesībsarga birojs norādīja arī uz vairākiem citiem ilgstoši nepilnīgi risinātiem jautājumiem - krīzi bērnu psihiatrijā, katastrofālu atbalsta trūkumu bērnunamu bērniem, kam jāsāk patstāvīga dzīve pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī citiem jautājumiem, par kuriem plašāk tiks diskutēts tuvākajās dienās.
