Ar lūgumu vērtēt medijos aprakstīto kolēģu darbu maksātnespējas procesu izskatīšanā iepriekš padomē vērsās vairāki tiesneši, arī no Augstākās tiesas. Tiesneši bažījās, ka presē nonākušie gadījumi met ēnu uz tiesu prestižu, un lūdza veidot īpašu komisiju, kura vērtētu medijos aprakstītos procesus. Daļu tiesnešu satrauca medijos vēstītais, ka uzņēmēji mainījuši adreses, lai nonāktu konkrētās tiesās un, iespējams, piesaistījuši fiktīvus kreditorus.
Viņi atsaucās uz žurnāla “Ir” pētījumu par maksātnespējas lietām. Tajā tika atainota tā dēvētā “ceļojošo firmu” prakse laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam, kad uzņēmumi, mainot juridisko adresi, panāca maksātnespējas lietas izskatīšanu kādā konkrētā tiesā. Pētījumā minēti arī konkrēti tiesneši, pie kuriem maksātnespējīgie uzņēmumi aizceļojuši visbiežāk. Lai arī tieslietu ministrs norādīja – pa šo laiku ievērojami mainīts regulējums un šādas shēmas vairs nav iespējamas, daļa tiesnešu uzskata – ar to nepietiek.
“Tikai mēs paši, pārliecinoties, ir vai nav problēmas, varam atbildēt sabiedrībai un sniegt savu vērtējumu,” uzsvēra Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Lauma Paegļkalna.
“Vai ir atbilde, kāpēc tās firmas ceļoja? Kur ir cēlonis? Pieņēmums – varbūt, ka tā tiesa ātrāk strādāja, bet pieņēmums var būt pavisam cits. Tas mūsu mērķis ir, lai būtu pārbaude un būtu atbildes,” sacīja Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.
“Uz konkrētiem tiesnešiem vajadzētu paskatīties. Mēs pat varbūt to dēvētu par maksātnespējas lietu auditu konkrētam tiesnesim,” piebilda Krūmiņa.
Tikmēr Augstākas tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša, kuras departaments skatījis par maksātnespējas lietām saņemtos protestus, šaubījās, vai speciālas komisijas izveide ir lietderīga. Vernuša uzsvēra, ka lietās, kurās konstatēts tiesneša pārkāpums, kļūdainais spriedums ir atcelts.
Ja tomēr tiks nolemts šīs lietas vai konkrēto tiesnešu darbu vērtēt vēlreiz, tad Civillietu departaments tajā piedalīties nevarētu. Vernuša pauda – viņi jau viedokli esot izteikuši, izskatot saņemtos protestus par konkrētajām maksātnespējas lietām. Tāpēc iespējamā vērtēšana būtu jāuztic kādam citam.
Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele aicināja kolēģus Tieslietu padomē vērtēt konkrētos gadījumus un sniegt sabiedrībai skaidrojumus par tiem.
Viņa uzskata, ka būtu jāpiesaista akadēmiķi un, iespējams, eksperti no ārvalstīm, kuri izrevidētu aprakstītos spriedumus maksātnespējas lietās. Konkrēto lietu analīze, pēc Ziemeles domām, ļautu atbildēt uz jautājumu, kāpēc tāda situācija radās. Savukārt tas dotu iespēju saprast, vai tie soļi, kuri ir sperti situācijas uzlabošanai maksātnespējas lietu jomā, ir pietiekami.
Bet citi tiesneši aicināja nerīkot raganu medības, uzsverot – pirmās instances tiesām nereti trūcis informācijas lietu pilnvērtīgai izvērtēšanai. Tāpat arī izskanēja, ka atsevišķu tiesnešu izvērtējumam nav jēgas, jo sodīt viņus tāpat vairs nevar. Tam piekrīt arī padomes vadītājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
“Latvijas Satversme paredz divas situācijas, kad tiesnesi var atcelt no amata. Pirmkārt, tas ir krimināllietā notiesājošs spriedums, otrkārt – Disciplinārlietu kolēģijas lēmums. Līdz šim neviena no šīm situācijām nav bijusi pielietojama pret publiskajā telpā nosauktajiem tiesnešiem,” sacīja Bičkovičs.
Pie galīgā lēmuma padome pirmdien nenonāca, jo viedokļi par tālāko rīcību atšķīrās.
Bičkovičs sacīja, ka šāda situācija Tieslietu padomes pastāvēšanas vēsturē ir pirmo reizi un tāpēc esot jāatrod veids, kā juridiski pareizi to atrisināt. Viņš uzsvēra, ka termiņi, kad var ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, ir jau nokavēti, taču runāt par iespējamu kriminālprocesu ierosināšanu neesot pamata. Augstākās tiesas vadītājs pieļāva, ka būtiski tiesnešu pārkāpumi, ja tādus konstatēs, varētu ietekmēt tālāko tiesneša karjeru.
Bičkovičs aicināja kolēģus apdomāt priekšlikumus tālākai rīcībai, un pie šī jautājuma Tieslietu padome atgriezīsies februāra sākumā.
Iespējams, nākotnē likumā varētu tikt iekļauta norma, ka tiesnešiem, kuri pieļāvuši nopietnus disciplinārus pārkāpumus, varētu veikt ārpuskārtas atestāciju.
Viens no ierosinājumiem, kas izskanēja visbiežāk – atstāt tiesnešu izvērtējumu Kvalifikācijas kolēģijas ziņā. Tai drīzumā jāveic ik pēc pieciem gadiem noliktā tiesnešu vērtēšana, un tika rosināts gan palielināt tās pilnvaras, gan vērtēšanā ņemt vērā ne vien pēdējo piecu gadu notikumus, bet arī žurnāla “Ir” pētījumā minēto laiku.
Šos irrosinājumus atbalsta arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība), vienlaikus uzsverot – nozare ir tikpat kā pašattīrījusies.
