Tiesnese skaidroja, ka 2011.gadā tiesa izskatīja administratīvo lietu, kurā bija apstrīdēts vides dienesta aizliegums stāvkrastā būvēt kuģi. Paša vides dienesta noformētajā pārkāpuma aktā bija norādīts, ka 10 metrus no krasta būvē kuģi, ko dienests uzskatīja par nepieļaujamu. "Lietas izskatīšanas laikā 2013. gadā neviena atbildīgā institūcija ēkas esamību attiecīgajā vietā nebija konstatējusi," paziņojumā presei norādīja tiesa.
Toreiz apsekojumi un fotogrāfijas liecināja, ka krastā ir metāla režģu konstrukcija. Vides sargi uzskatīja, ka būvēt kuģi tauvas joslā nedrīkst, bet tiesa atzina, ka tas nav pārkāpums.
Jau pēc 2011.gada, ja dienests vai pašvaldība pamanītu, ka tas nav kuģis, bija jārīkojas, lai to nepieļautu. Kāpēc atbildīgie dienesti nesekoja līdzi tam, kas reāli tur būvēts, tas ir jautājums pašvaldībai un vides dienestam, nevis tiesai, kas skatīja lietu par citiem apstākļiem, sacīja Brokāne.
Ēka – "kuģis" uzieta nejauši, meklējot nobrukušo stāvkrastu
Iespējams, bargāka ziema un mierīgāka jūra ļautu Sakas pagastā uzbūvētajai ēkai, kuru sāka būvēt kā kuģi, mierīgi stāvēt krastā nepamanītai un izvairīties no sabiedrības uzmanības.
Laikraksta "Kursas Laiks" galvenā redaktore Anita Kantāne Latvijas Radio pastāstīja, ka ēku laikraksts pamanīja nejauši, kad apmeklēja stāvkrastu Ulmalē, lai apskatītu nobrukušo stāvkrastu.
Iepriekš par šo māju – kuģi - nebija runāts, lai gan vietējie iedzīvotāji stāstījuši, ka ir novērots, ka mājā ierodas cilvēki atpūsties.
Laikraksts arī secināja, ka pašlaik ēka stāv krietni tuvāk krastam, nekā tiesai norādītajos papīros – pašlaik tā ir aptuveni 3 metrus no krasta.
Teorētiski ēka var kļūt par pontonu
Latvijas Jūras administrācijas (LJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš iepriekš aģentūrai LETA sacīja, objekta būvniecības procesa sākumā LJA apsekoja to un izsniedza aktu, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis. Tāds termins lietots, jo to paredzēja normatīvi, kas tika piemēroti pontona būvju tipam.
"Toreiz, kad to apsekoja LJA, vēl nebija nekādu pazīmju, ka būvējamais objekts būs kā ēka," atzīmēja Krastiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka konkrētais apsekošanas akts, kurā objekts apzīmēts kā būvniecības stadijā esošs kuģis, nekādā gadījumā neatzīst šo objektu par kuģi.
Krastiņš arī atzīmēja, ka konkrēto konstrukciju būtu iespējams piereģistrēt kā pontonu, taču tas ir brīvprātīgi veicams akts, kas paredzēts īpašumtiesību nostiprināšanai, ja, piemēram, īpašnieks vēlas to apdrošināt.
Jau ziņots, ka ceturtdien laikraksts “Kursas Laiks” vēstīja par jūras krastā uzbūvēto māju. Būves īpašnieks īpašnieks ir uzņēmums “Alco”, kas pieder miljonāram Argodam Lūsiņam. Viņš bijis dāsns ZZS un “Vienotības” ziedotājs,
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, degvielas tirgotāja SIA "Alco" īpašnieks ir Argods Lūsiņš. "Dienas Biznesa" apkopotajā 100 Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā viņš pērn ierindojās 9.vietā ar 43 miljoniem eiro. Kopš 2010.gada Lūsiņš dažādām partijām 11 ziedojumos kopumā atvēlējis 84 417 eiro. Sešas reizes viņš naudu pārskaitījis "Vienotībai". Pērn viņš trīs piegājienos apjomīgas summas ziedojis "Vienotībai" un Zaļo un zemnieku savienībai. Arī 2016.gadā šie politiskie spēki izpelnījās uzņēmēja labvēlību.
Lūsiņam pieder vairāki uzņēmumi. SIA "Alco" 2016.gadā strādāja ar 2 937 924 eiro apgrozījumu un 901 283 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
