Pieteikuma iesniedzēji bija Rīgas apgabaltiesas tiesneši Normunds Riņķis, Iveta Stuberovska un Olita Blūmfelde, kā arī divi Zemgales apgabaltiesas tiesneši - Svetlana Maršāne un Visvaldis Sprudzāns.
Šī ir otrā šāda veida lieta, kas nonākusi līdz pirmās instances tiesas spriedumam, un abās lietās pieteikumi noraidīti. Kā pirmo tiesa noraidīja Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību pret vakcinēšanās pienākumu.
Kopumā tiesa ir saņēmusi aptuveni 200 šāda veida prasību pieteikumus.
Kā Ruckas lietas spriedumā skaidroja Administratīvā rajona tiesa, prasība pret obligāto vakcinēšanos tika noraidīta, jo labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu.
Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka valdības rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Abās lietās tika iesniegta apelācijas sūdzība.
Tikmēr viens Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, kurš bija vērsies tiesā, apstrīdot valsts noteikto pienākumu obligāti potēties pret Covid-19, ir uzsācis vakcinācijas procesu, bet cits Rīgas apgabaltiesas tiesnesis ieguvis Covid-19 pārslimošanas sertifikātu, liecina aģentūras LETA esošā informācija.
Savukārt saskaņā ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas publiski sniegto informāciju, izskatot disciplinārlietu pēc būtības pret trešo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, Tiesnešu disciplinārkolēģija jau tuvākajā laikā lems par tiesiskajām sekām, ja sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas prasība netiks izpildīta.
Attiecībā uz diviem Zemgales apgabaltiesas tiesnešiem ir pieņemti lēmumi par disciplinārlietas ierosināšanu un tie nodoti izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijai.
Tiesnešus atstādināt no amata pienākumu pildīšanas var tikai Tiesnešu disciplinārkolēģija, tāpēc šobrīd tiesneši turpinot strādāt attālināti.
KONTEKSTS:
15. novembrī spēkā stājas prasība, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā kapitālsabiedrībās nodarbinātie, kā arī privātajā sektorā nodarbinātie, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu Covid-19 izplatīšanās risku, savus darba pienākumus var veikt tikai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Tomēr raisījās diskusija, vai pienākums potēties attiecas arī uz tiesnešiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, norādot, ka nevakcinētus tiesnešus no darba atlaist nevar, jo izpildvara nevar liegt tiesu varai darīt to, ko tai nosaka Satversme. Savukārt tieslietu ministrs un Tieslietu padome sprieda, ka tiesneši nav ārpus valsts pārvaldē strādājošajiem un viņiem jāvakcinējas pret Covid-19.
