Partija "Vienotība" pirms četriem gadiem vēlēšanās sasniedza otru labāko rezultātu un ieguva 23 deputātu vietas. Taču no vairākām partijām saplūdusī "Vienotības" frakcija nebija monolīta, ar ko varēja lepoties citi politiskie spēki.
"Vienotības" frakcijā bija reģionu līderi, bija bijušie "Zatlera reformisti", izveidojās pat savs dumpinieku "sešinieks". Un tik raiba kompozīcija izrādījās liktenīga.
Straujuma novadīja Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un gadu pēc vēlēšanām vispirms atlaida satiksmes ministru, un vēlāk izformēja visu valdību, 2015. gada 7.decembrī paziņojot par demisiju.
Veidot jaunu valdību "Vienotībai" vairs neuzticēja.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2016.gada 13.janvārī aicināja Māri Kučinski veidot valdību.
Ilggadējā "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa un citi "Vienotībā" uzskatīja, ka partija apspēlēta, piepalīdzot tā sauktā sešinieka deputātēm Ilzei Viņķelei un Lolitai Čigānei. Viņas īsi pirms "zaļzemnieka" Kučinska izvirzīšanas par premjera kandidātu viesojās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijā.
"Vai jūs patiešām domājat, ka ZZS konsultējās ar Viņķeli un Čigāni, lai nolemtu, ko darīt tālāk ar premjera nomināciju? Tas ir vienkārši smieklīgi," 2016.gada janvārī sacīja Viņķele.
Ir arī versija, ka Āboltiņai pašai bija ambīcijas nomainīt Straujumu, taču koalīcijas partneri to negribēja.
"Ir dīvaina šo politisko ultimātu politika, kura sākās no brīža, ka mēs nekad nepieļausim Āboltiņu, tad šobrīd ir publiskajā telpā - mums satiksmi, mums šito, mums šito," toreiz pauda Āboltiņa.
Tobrīd "Vienotības" reitings jau strauji gāzās lejā, 2016.gada vasarā sasniedzot vēsturiski zemāko atzīmi – 4,2%. Iekļūšanai nākamajā Saeimā ar to nepietika.
Partiju mēģināja atdzīvināt bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, nomainot Āboltiņu. Taču Piebalgs neattaisnoja cerības. Turklāt partijas vadībā bija palikusi arī Āboltiņa un viņas domubiedri. Āboltiņa savu ietekmi no rokām pavisam laist ārā negribēja.
Pērn Piebalga vietā stājās Arvils Ašeradens. Viens no viņa mērķiem bija izbeigt ķildas partijas iekšienē. Un Ašeradens nolēma pielikt punktu Āboltiņas dominancei.
"Es, godīgi sakot, šajā Āboltiņas šļurā negribu iesaistīties," toreiz sacīja Arvils Ašeradens.
Ašeradena ierosinājums izslēgt "Vienotības" izveidotāju no partijas tika atbalstīts.
Politiku pametusī Solvita Āboltiņa savā grāmatā stāsta, ka bijusi "Vienotības" sliktais policists. Tāpēc arī tik pretrunīgi vērtēta. Un grūti pateikt, vai, ja viņa aizietu ātrāk, "Vienotība" nebūtu sairusi, vai gluži pretēji – būtu sairusi vēl ātrāk.
Šajās vēlēšanās "Vienotības" politiķi aizgājuši kur kurais. Artis Pabriks un Viņķele - pie "Attīstībai/Par!", Anrijs Matīss uz "Saskaņu", Edvards Smiltēns kļuvis par Reģionu apvienības lokomotīvi, Inesis Boķis un Viktors Valainis pieslējušies ZZS.
"Vienotība" pārsaukusies par "Jauno Vienotību". Palīgā no Briseles atsaukti pazīstami eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Kā līdzvērtīgi sadarbības partneri "Jaunajā Vienotībā" iesaistītas vairākas reģionu partijas.
Skandāli
Iekšējās nesaskaņas bijis "Vienotības" otrs vārds. Un viss sākās jau tūlīt pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Ne visi zināmākie politiķi no "Vienotības" bija pārvēlēti, bet dažādu manipulāciju rezultātā paši svarīgākie tomēr parlamentā iekļuva.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās aiz svītras palika "Vienotības" līdere Āboltiņa. Viņu apsteidza mazpazīstamais deputāts Jānis Junkurs, kurš, līdzīgi kā citi sarakstā, gribēja pakāpties augstāk ar nesaskaņotām individuālām reklāmas kampaņām. Atsevišķu kandidātu slavināšanas izdevumi pārsniedza partijai piešķirto budžetu.
Taču Āboltiņu apsteigušais Junkurs negaidīti vietu Saeimā apmainīja it kā pret darbu kādā Honkongas uzņēmumā un Āboltiņa ar "mīksto mandātu" parlamentā iekļuva.
Taču par alternatīvajām reklāmas kampaņām "Vienotība" dārgi samaksāja. Partijai uzlika sodu un atņēma valsts finansējumu - 140 tūkstošus eiro gadā.
Taču daudz smagāks sitiens partijas reputācijai bija vēlētāju balsu pirkšana deputāta Dzintara Zaķa labā Latgalē.
Nav pierādīts, ka politiķis pats būtu devis uzdevumu pirkt balsis, taču nelikumībās bijuši iesaistīti viņa paziņas.
Deputāts Zaķis šo sasaukumu pavadījis izolētībā, bet aizvien skaitās "Vienotības" frakcijā.
Par skandalozu "Vienotības" oponenti sauc arī valsts atbalsta dalīšanu elektrības ražotājiem. "Vienotības" laikos Ekonomikas ministrijā izdots visvairāk atļauju, par ko ik mēnesi jāmaksā elektrības lietotājiem. Arvils Ašeradens pieteicis risinājumus problēmai, bet jūtama atspaida rēķinos pagaidām nav. Vēlēšanu programmā "Jaunā Vienotība" šo jautājumu vispār apiet.
Ko sola?
"Jaunajai Vienotībai" prioritāro jomu ir daudz – izglītība, veselība, tieslietas, drošība un algas. Un solījumi aptver teju visas nozares.
Spriežot pēc partijas sagatavotajiem aprēķiniem, kas tika iesniegti izskatīšanai fiskālās disciplīnas padomē, lielāko ietekmi uz budžetu varētu atstāt "Jaunās Vienotības" vēlme aizsardzības izdevumus palielināt līdz 2,5% no IKP.
Jau nākamgad tam vajadzīgi 40 miljoni eiro. "Jaunā Vienotība" arī ierēķinājusi, ka papildu naudu vajadzēs veselībai, izglītībai un autoceļiem. Budžeta ieņēmumu sadaļa "Jaunās Vienotības" plāniem gan netiek līdzi. Ieņēmumi – galvenokārt no ēnu ekonomikas apkarošanas - sedz gandrīz tikai pusi no "Jaunās Vienotības" plānotajiem izdevumiem.
