Pirms tam abās partijās gan izskanēja bažas par identitātes zaudēšanu, jo vides saudzēšana nav īsti savienojama ar moderno lauksaimniecību un mežu izstrādi. Tomēr vēlme iekļūt Saeimā izrādījās spēcīgāka. Kā arguments tolaik piesauktas arī bailes no promaskavisku spēku nākšanas pie varas.
“Skaidri redzam, ka atdzimst Latvijas neatkarības pretinieku aktivitātes. Ka tās saņem diezgan nopietnu finansiālu un politisku atbalstu, arī no mūsu kaimiņvalsts Austrumos. Pašreizējā politiskā situācija neļauj faktiski darīt savādāk,” toreiz stāstīja “zaļo” līderis Indulis Emsis.
Šī neierastā zemnieku un zaļo kombinācija izrādījās gana populāra, jo kopš ZZS izveidošanas tai ir izdevies noturēties pie varas gandrīz vienmēr.
Izņēmums bija vien pāris gadi pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011.gadā. Tomēr visā šajā laikā Ministru prezidenta amatu ZZS pārstāvji ieņēma vien divreiz: Indulis Emsis deviņus mēnešus 2004.gadā un Māris Kučinskis pēdējos divarpus gadus.
Bijušais Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Kučinskis šobrīd pārstāv Liepājas partiju, kurai ar ZZS ir ilgstoša sadarbība. Tomēr ilgus gadus ZZS premjera amata kandidāts un spilgtākais apvienības zīmols bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš, pašam ne reizi tā arī nekandidējot Saeimas vēlēšanās, bija būtisks kampaņas elements.
Formāli Lembergs, kurš pēdējos 10 gadus diezgan daudz laika pavada uz apsūdzēto sola Rīgas apgabaltiesā, ir vien ZZS sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs. Tomēr viņa patiesā ietekme uz “zaļzemniekiem” ilgus gadus ir bijusi dažādu spekulāciju avots.
Vairāki ZZS pārstāvji prokuratūrā ir liecinājuši tā dēvētajā “Lemberga stipendiātu” lietā, kurā tiek izmeklēti iespējami nelikumīgi maksājumi politiķiem no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Tomēr pēdējos gados vadoši “zaļzemnieku” pārstāvji uzsvērti apgalvo, ka Lemberga ietekme esot mazinājusies – viņu regulāri uzklausa, taču ne vienmēr paklausa.
Šogad ZZS vēlēšanās pirmo reizi piedalās kā premjera partija, kas tagadējam Ministru prezidentam šo amatu uzticēt grib arī turpmāk.
Valdībās, kurās strādāja Zaļo un Zemnieku savienība, tās atbildības jomas laika gaitā ir mainījušās. Tomēr tās galvenais bastions ir Zemkopības ministrija – no 2002.gada līdz šim brīdim kopumā gandrīz 14 gadus to ir vadījuši Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Turklāt tie ir tikai divi cilvēki – nelaiķis Mārtiņš Roze un tagadējais ministrs Jānis Dūklavs.
Skandāli
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs dažāda mēroga neveiklās situācijās un skandālos iekuļas diezgan regulāri. Taču pirms gada žurnālā “Ir” publicētās “Rīdzenes” sarunas, kuras demonstrēja, kā viesnīcas numuriņā ar tā dēvēto “oligarhu” Aināru Šleseru apspriežas dažādi politiķi, uzņēmēji un amatpersonas, Dūklavam atnesa iesauku “ļimončiks”.
Tās pamatā ir 2010.gadā notikusi saruna “Rīdzenē”, kurā Dūklavs lūdzis Šleseram palīdzību atrast pircējus zemei Rīgas brīvostas teritorijā. Dūklavs stāstījis, ka zemi, kas esot reģistrēta “zem svešām famīlijām”, gribētos pārdot par “piecpadsmit ļimončikiem”. Pats Dūklavs jebkādas nelikumības vienmēr noliedzis.
“Nekad man nekas nav bijis un arī nekā nav. Tās ir divu vīru sarunas par biznesiem. Tur ir jāredz visa saruna, lai varētu pateikt, kāpēc tā ir pateikts, nevis izrauts viens teikums, kur es esmu teicis to, ko es esmu teicis,” iepriekš medijiem skaidroja Dūklavs.
Taču vienīgais Kučinska valdības loceklis, kurš ir demisionējis, arī nāk no ZZS. Tas ir veselības ministrs Guntis Belēvičs, kas, paša vārdiem sakot, kļuva par “kreiso pacientu” Latvijas Onkoloģijas centrā, kad sarunājis sev dzimumzīmes noņemšanu, radot aizdomas par rindas apiešanu. Tomēr no amata Belēvičs atkāpies, jo par savu ārstēšanos sākotnēji samelojis premjeram un arī medijiem.
“Mazi meli velk līdzi lielākus melus un vēl lielākus melus, tāpēc es demisionēju,” toreiz paziņoja Belēvičs.
Savukārt ZZS pārziņā esošās Satiksmes ministrijas saimniecībā pāris pēdējo gadu laikā skandālu ir bijis visai daudz. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizdomas par iepirkumiem “Latvijas Autoceļu uzturētājā”; tā nu jau bijušās valdes locekles Anastasijas Udalovas attiecības ar “Latvijas dzelzceļa” korupcijas lietā apsūdzēto Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski un pusmiljona eiro aizdevums Māra Sprūda drošības naudai; “LDz Loģistika” vadītāja Vernera Lūša aizturēšana Lietuvā aizdomās par degvielas kontrabandu Polijā. Šīs ir vien dažas lietas, par kurām satiksmes ministrs Uldis Augulis izvairījies runāt, jo neko par tām nezinot.
Pēdējo gadu laikā divreiz skandalozi izgāzās Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora meklējumi. Šovasar konkursā izvēlētais kandidāts Māris Skujiņš atteicās no amata pēc tam, kad mediji sāka vētīt viņa profesionālo pagātni. Savukārt pirms diviem gadiem bija nesekmīgs mēģinājums uz VID aizrotēt Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, kura šobrīd ir apsūdzēta par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā. Tolaik par Koļegovas apšaubīšanu dusmojās gan premjers, gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
“Uzburt tādu aizdomu ēnu pār cilvēku, kurš ir strādājis vairākus gadus valsts pārvaldē, tikai tādēļ vien, ka viņš ir izvēlēts kā iespējamais VID vadītāja kandidāts – manuprāt, tas liecina par nevēlēšanos Valsts ieņēmumu dienestā ieviest pārmaiņas,” toreiz sacīja ministre.
ZZS līdz ar partiju “No sirds Latvijai” ir iesaistīta arī KNAB vēsturē pirmajā kriminālprocesā par nelikumīgu partijas finansēšanu. Lietas ietvaros izmeklētāji vērtē uzņēmēja Jūlija Krūmiņa naudas iespējamos ceļus un arī Jūrmalas mēra Gata Trukšņa lomu tajos. Neilgi pēc Trukšņa aizturēšanas Zaļā partija sprieda par viņa izslēgšanu, tomēr galu galā viņš saglabāja gan partijas biedra statusu, gan pēc vēlēšanām atgriezās Jūrmalas domes vadībā.
Tikmēr Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš ir skandalozs pat divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pats fakts, ka KNAB viņu tur aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar deputāta saņemtajām transporta kompensācijām. Otrkārt, tas, ka neilgi pēc kriminālprocesa sākšanas Kļaviņu par iespējamajām problēmām pabrīdināja Zaļās partijas vecbiedrs Indulis Emsis. Kā viņš par to uzzināja, joprojām nav skaidrs. Kaitējumu izmeklēšanai izdevies novērst, jo KNAB šo telefonsarunu fiksējis.
Ko sola
Kā jau valdošajam spēkam pienākas, Zaļo un Zemnieku savienība savā programmā lepojas, ka nebaidās no drosmīgiem, bet pārdomātiem lēmumiem, un sola turpināt Kučinska Ministru kabineta iesākto.
ZZS sola pilnīgi ieviest uzsāktās veselības aprūpes, izglītības, nodokļu sistēmas, kā arī vairākas citas reformas. Tas viss nesīšot dzīves kvalitātes pieaugumu katram Latvijas iedzīvotājam.
ZZS programmā izvirzītās trīs prioritātes nav pārāk oriģinālas – vienlīdzīgākas iespējas visiem, tautsaimniecības attīstība un valstiskuma stiprināšana. Palielināt nevienlīdzību, sagraut tautsaimniecību un vājināt valstiskumu šajās vēlēšanās nesola neviens.
Tomēr jaunums ir tas, ka pirmo reizi “zaļzemnieku” programmā ir pieminēta korupcija. Proti, apvienība sola palielināt par korupcijas apkarošanu atbildīgo iestāžu un tiesu sistēmas rīcībspēju.
