ĪSUMĀ:
- Tiesa Lembergam piesprieda 5 gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju.
- Lembergs daļēji atzīts par vainīgu, daļēji attaisnots; tiesa nolēma Lembergu apcietināt tiesas zālē.
- Lēmums apcietināt Lembergu tiesas zālē pieņemts, jo pastāvot risks sprieduma nepildīšanai.
- Pirmās instances tiesas spriedumu un drošības līdzekli iespējams apstrīdēt; Lembergs gatavs to darīt.
- Lembergs uzskata, ka viņa notiesāšana ir politiskais pasūtījums; tiesnese nekādu spiedienu neizjuta.
- Tiesa lietā pieņēma blakuslēmumu – aicinās policiju vērtēt iespēju sākt kriminālprocesu pret Meroni.
- Prokurors neizslēdza iespēju, ka pēc pilnā sprieduma paziņošanas cels protestu par soda bargumu.
No pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs uz tiesu ieradās možā noskaņojumā. Tomēr jau sprieduma lasīšanas sākumā kļuva skaidrs, ka 12 gadus ilgusī lietas izskatīšana pirmajā instancē viņam beigusies nelabvēlīgi. Tiesa ne tikai atzina Lembergu par vainīgu vairākos noziegumos, bet arī lēma viņu uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas apcietināt.
Lemberga soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts iepriekš ieslodzījumā, kā arī mājas arestā pavadītais laiks.
Kopumā Lembergs apcietinājumā un mājas arestā no 2007. gada marta līdz 2008. gada februārim pavadījis 11 mēnešus un 9 dienas.
Lemberga noziegumu atbalstīšanā par vainīgiem atzīti Anrijs Lembergs un kādreizējais Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis. Anrijam Lembergam piespriesti divi gadi un viens mēnesis cietumā, kā arī mantas konfiskācija un naudas sods 5000 eiro apmērā. Savukārt Sormulim – divi gadi cietumā un mantas konfiskācija. Viņus tiesas zālē neapcietināja.
Tiesa daļā apsūdzību Aivaru Lembergu attaisnoja. Tiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Sprieduma lasīšana prasīja vairākas stundas. Daudz laika aizņēma konfiscējamo Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga īpašumu uzskaitījums.
"Es šobrīd nenodarbotos ar tādu kalkulēšanu, bet savulaik jau šie eventuālie cipari tika skaitīti. Viena daļa aktīvu ir tādi, kas ir jāvērtē uz konkrēto brīdi. Līdz ar to tās summas bija mērāmas vairākos simtos miljonos," klāstīja prokurors Juris Juriss.
Tiesas piemērotās aktīvu konfiskācijas ir lielākās Latvijas vēsturē, žurnālistiem atzina prokurors.
Tiesa lēmusi konfiscēt ne tikai kapitāldaļas virknē ofšoru, bet arī transportlīdzekļus, aproču pogas, nekustamos īpašumus.
Sodu mīkstinoši apstākļi
Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone preses konferencē pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka tiesa šajā lietā Aivaru Lembergu daļēji atzinusi par vainīgu un daļēji attaisnojusi.
Lembergs tika atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā.
Savukārt Lembergs atzīts par nevainīgu apsūdzībās par lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konfliktā, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Aivaru Lembergu vainoja kopumā 40 noziedzīgos nodarījumos, no tiem 19 tiesa atzina par pamatotiem, bet 21 gadījumā tiesa nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu – būtisko kaitējumu. Savukārt Anrija Lemberga un Anša Sormuļa vainu viņiem inkriminētajos noziegumos tiesa atzinusi pilnībā.
Nosakot soda mērus, ņemti vērā sodu mīkstinoši apstākļi. Proti, tiesa konstatēja, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.
Lēmums par Lemberga apcietināšanu tiesas zālē pieņemts, jo pastāv risks sprieduma nepildīšanai.
"Tiesa arī vērtēja šo iespējamību, ka tiesas sprieduma izpilde varētu būt apgrūtināta no apsūdzētā puses turpmāk, ja viņam nebūtu piemērots šis drošības līdzeklis – apcietinājums. Noziedzīgo nodarījumu saraksts, tā virkne bija diezgan iespaidīga, un brīvības atņemšanas sods ir ilgstošs," teica Jansone.
Vienlaikus tiesa tā sauktajā Lemberga lietā pieņēmusi blakuslēmumu – aicinās Valsts policiju vērtēt iespējas uzsākt kriminālprocesa pret mantas glabātāju Šveices advokātu Rūdolfu Meroni. Viņam Lemberga lietā arestētā manta bija jānodod saistībā ar uzsāktu procesu par mantas izšķērdēšanu, taču mantas glabātājs atteicies to darīt, stāstīja tiesnese.
"Tika saņemtas ziņas par to, ka pret mantas glabātāju Rūdolfu Meroni bija uzsākts kriminālprocess par mantas izšķērdēšanu, un tādēļ tika pieņemts šis lēmums. Mantu ar lēmumu nodeva glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai, taču tālākajā sarakstē ar Nodrošinājuma valsts aģentūru radās tehniskā problēma mantu Nodrošinājuma aģentūrai pieņemt. Jo tā norādīja, ka mantas glabātājs atsakās šo mantu nodot," sacīja Jansone.
Lembergs lietu dēvē par politisko pasūtījumu
Sprieduma lasīšanas laikā Lembergs palūdza pārtraukumu, kuru izmantoja, lai aprunātos ar žurnālistiem. Lembergs vainu noliedza, sauca lietu par politisku un uzsvēra, ka spriedumu un drošības līdzekli pārsūdzēs. "Advokāti, protams, to darīs, mēs bijām tam gatavi," klāstīja Lembergs.
Lembergs pauda arī neapmierinātību, ka nav ņemts vērā tiesas debatēs klāstītais, tostarp, ka vairāki uzņēmumi, kas tagad tiek konfiscēti, vairs neeksistē.
"Spriedums, tā ir pirmā instance. Vēl ir apelācijas un, ja kas, kasācijas instance. Jāsaka, ka tiesa vispār nav ņēmusi vērā debates. Pat nav lasījuši tās. Tāpēc, ka tur ir arestētas kompānijas, kuras 10–15 gadus neeksistē. Tā kā laiks, kas ir tērēts debatēs, tas ir pa tukšo," sacīja Lembergs.
Lembergs pauda viedokli, ka viņa notiesāšana ir politiskais pasūtījums, lai viņš nevarētu kandidēt šovasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
"Tāpēc tā steidzās. Tā teikt, [Alekseja] Navaļnija scenārijs, tikai Latvijā. Apsveicu ar Latvijas tiesiskumu un demokrātismu," klāstīja Aivars Lembergs.
Arī pirms tiesas sēdes Lembergs medijiem atzina, ka pieļauj notiesājošā sprieduma iespēju, “jo tā ir valdošās koalīcijas griba”.
Arī Sormulis uzsvēra tiesas lēmuma netaisnīgumu: "Es uzskatu, ka šī prāva Latvijas valstij godu nedara. Izlasiet manu apsūdzību, izlasiet manas debates."
Pēc sprieduma nolasīšanas Lembergs pārmija dažus vārdus ar advokātu, atsveicinājās un divu policistu pavadībā tiesas zāli pameta. Rokudzelžus policisti neizmantoja.
Tikmēr tiesnese Jansone preses konferencē pēc tiesas sēdes norādīja, ka viņa visa procesa laikā nav jutusi nekādu spiedienu, tostarp politisku.
Pilnais spriedums var prasīt mēnešus
Spriedumu un apcietinājumu Lembergs varēs pārsūdzēt tikai tad, kad būt sastādīts pilnais spriedums.
Tiesa konkrētu datumu sprieduma sastādīšanai nav noteikusi, taču paredzams, ka tas varētu prasīt vairākus mēnešus.
Pilno spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas.
Jansone preses konferencē pēc sprieduma pasludināšanas norādīja, ka drošības līdzekli iespējams pārsūdzēt tikai kopā ar galīgā sprieduma apstrīdēšanu. Atsevišķi to nav iespējams izdarīt.
Prokurors Aivis Zalužinskis stāstīja, ka, iespējams, valsts apsūdzības uzturētājs – prokuratūra pēc pilnā sprieduma paziņošanas cels protestu par soda bargumu.
"Gandrīz divi gadi būs pagājuši, kopš mēs pabeidzām savas debates. Protams, veseli divi gadi daudz ko maina. Tiesa arī šo ir ņēmusi vērā, līdz ar to arī sodu noteikusi mazāku. Attiecībā uz soda bargumu mēs vēl domāsim, kad saņemsim pilnu spriedumu. Izvērtēsim, un nav izslēgts, ka attiecībā uz soda bargumu mēs noprotestēsim," atzina Zalužinskis.
Par ko apsūdzēja?
Prokuratūra Aivaram Lembergam uzrādīja apsūdzību:
- par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu;
- par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā;
- kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".
Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, periodā no 1994. gada beigām līdz 1995. gada februārim. Šajā apsūdzībā ir divas epizodes. Trīs epizodēs viņš apsūdzēts par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Viena no epizodēm ir par kukuļa izspiešanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kas izdarīta periodā no 1999. gada beigām līdz 2003. gada 22. maijam par kopējo summu 1,5 miljoni latu.
Šīs apsūdzības ir saistītas ar Ventspils uzņēmumiem. Piemēram, ir aizdomas, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".
Cita apsūdzības daļa ir par AS "Kālija parks" dibinātājas kompānijas "Multinord AG" akciju pieņemšanu kā kukuli un šīs kukuļņemšanas rezultātā noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu un mantas legalizāciju, kas tika pabeigta 2002. gada martā, vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā. Apsūdzības ir uzrādītas arī par uzņēmumu kapitāldaļu izspiešanu no uzņēmējiem Valentīna Kokaļa un Aināra Gulbja.
Vēl Lembergam pārmet noziedzīgā kārtā iegūto naudas līdzekļu legalizāciju periodā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām. Tajā skaitā viņš apsūdzēts par to, ka periodā no 2001. gada septembra līdz 2002. gada maijam Lemberga vajadzībām legalizēti 536 000 latu un par viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā 5 miljonu latu apmērā.
Lembergs nekad nav atzinis savu vainu izvirzītajās apsūdzībās.
Anrijs Lembergs apsūdzēts par to, ka viņš, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, kā arī organizētā grupā legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus un citas mantas gandrīz 5 miljonu apmērā.
Tāpat saskaņā ar apsūdzību Anrijs Lembergs esot apzināti veicinājis ar padomiem un norādījumiem un atbalstījis sava tēva noziedzīgās darbības, kuras Aivars Lembergs izdarījis, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, veicinot un piedaloties mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegti, izdarot to mantkārīgā nolūkā un personīgās ieinteresētības dēļ. Tā uzskata apsūdzības uzturētāji.
Savukārt Sormulis apsūdzēts par to, ka viņš apzināti veicinājis, dodot padomus un norādījumus, tas ir, atbalstījis Aivara Lemberga noziedzīgās darbības, par darbību izdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko Aivars Lembergs kā amatpersona varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
Uzņēmējs arī tiek apsūdzēts par to, ka viņš personu grupā lielā apmērā – 4,06 miljonu latu apmērā – legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus un citas mantas, pārkāpjot likumā noteiktās prasības un apzinoties šo līdzekļu un mantas iegūšanas noziedzīgumu, uzskata apsūdzība.
Sormulim apsūdzība arī uzrādīta par to, ka viņš apzināti veicinājis, dodot padomus un norādījumus, tas ir, atbalstījis Aivara Lemberga noziedzīgās darbības.
KONTEKSTS:
Prokurori tiesu lūdza Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.
Anrijam Lembergam prokuratūra lūdza piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.
Aivaru Lembergu prokuratūra pēc sprieduma nolasīšanas lūdza apcietināt tiesas zālē, kas mantisku noziegumu gadījumā ir netipisks lūgums.
Kopumā šajā kriminālprocesā 12 gadu laikā notikušas 770 tiesas sēdes. Taču mediju aprēķini liecina, ka kopš 2009. gada 20. augusta, kad Rīgas apgabaltiesa paplašinātā sastāvā no jauna sāka šīs lietas iztiesāšanu, līdz 2021. gada 11. februārim kopumā bija nozīmētas 1483 tiesas sēdes.
Spriedumu iespējams pārsūdzēt apelācijas instancē.
