Īsumā par Saeimas lēmumu apstiprināt valdību:
- Trešdienas rītā piecas partijas parakstīja sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un Fiskālās disciplīnas līgumu.
- Pirms balsojuma Saeimas debates par jauno valdību ilga četras stundas.
- Kariņš pauda, ka partijas ir gatavas viena otrā ieklausīties.
- Opozīcijas deputāti kritizēja koalīciju un pārmeta solījumu nepildīšanu. Pret koalīciju bija arī Gobzems un Šmits.
- Gobzems un Kaimiņš apmainījās ar pārmetumiem. Kariņš pauda, ka “KPV LV” domstarpības ir partijas iekšējā lieta.
- Par Kariņa valdību balsoja 61 deputāts, savukārt pret bija “Saskaņa”, ZZS un 5 “KPV LV” deputāti.
- Partijas vienojās, ka balsojums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nav koalīcijas stabilitātes jautājums.
- Jaunās valdības pirmajā sēdē prezidents mudināja budžetā veidot uzkrājumu un rīkoties ātri un izlēmīgi.
Savukārt pret jauno valdību balsoja partija "Saskaņa" un līdzšinējā premjera Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Arī pieci "KPV LV" deputāti balsoja pret Kariņa valdību.
Sola bez revolūcijām valdības darbā
Uzrunā no Saeimas tribīnes Kariņš par valdības galvenajiem mērķiem nosauca celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu valstī un mazināt nevienlīdzību. Stāstot par valdības prioritātēm, viņš uzsvēra septiņas lietas:
- Sakārtot Latvijas finanšu sistēmu, lai valsts neiekļūtu “pelēkajā sarakstā”.
- Stiprināt taisnīgumu un tiesiskumu.
- Īstenot iepriekšējās valdības iesākto kursu izglītības reformā un uzlabot to.
- Nenoārdīt veselības aprūpes sistēmas reformu, bet uzlabot to.
- Likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).
- Veikt teritoriālo reformu.
- Risināt demogrāfijas jautājumus.
Kariņš uzsvēra, ka viņa piegājiens darbiem nav visu kardināli mainīt: “Tā nav mana un nebūs mūsu pieeja. Mēs neesam revolucionāri. Es esmu un mēs būsim evolucionāri, proti, [nākam] sakārtot.” Strādājot pie šiem jautājumiem, valdība ievērošot fiskālo disciplīnu un skaidri turpināšot valsts iesākto eiroatlantisko kursu, stiprinot Latvijas lomu eiroatlantiskajā telpā.
Asa kritika topošajai valdībai
Atbalstu Kariņa valdībai pauda koalīcijas partiju pārstāvji, atzīstot, ka šī ir labākā valdība, ko var izveidot šobrīd. Koalīcijas partneri debatēs pieminēja grūtības kādās tapusi šī valdība. Arī to, ka jaunā valdība būs ideoloģiski atšķirīgu partiju valdība.
No parlamenta tribīnes izskanēja arī nožēla par ZZS atstāšanu opozīcijā un pateicība līdzšinējam premjeram Mārim Kučinskim par komandas darbu.
Savukārt ļoti asu kritiku piecu partiju koalīcijai un to veidotajai valdībai pauda opozīcijā palikušo partiju – “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības – politiķi.
Kritisks par to bija arī koalīcijā pārstāvētās “KPV LV” deputāts Aldis Gobzems, kurš jau iepriekš paziņoja par Kariņa valdības neatbalstīšanu. Trešdien viņš pauda, ka viņa frakcijas biedri zaudēs uzticību, ko deva vēlētāji, un veltīja pārmetumus “bijušajam cīņubiedram Artusam Kaimiņam”. “Šodien mēs balsosim par zaudētāju valdību, valdību, kuru vadīs partija, kura zaudējusi vēlēšanās, balsosim par premjeru, kuram bija bail startēt vēlēšanās," sacīja Gobzems.
Paraksta valdības deklarāciju
Trešdienas rītā vēl pirms Saeimas balsojuma valdību veidojošās partijas parakstīja sadarbības līgumu, Fiskālās disciplīnas līgumu un valdības deklarāciju.
Kariņa vadītajā valdībā strādās šādi ministri, kuri iepriekš jau atklājuši plānotā darba prioritātes:
- tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP),
- satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP),
- izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP),
- labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"),
- iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"),
- ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV").
- aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"),
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"),
- veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"),
- ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"),
- finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"),
- kultūras ministre Dace Melbārde (NA),
- zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
KONTEKSTS:
Pirmajā mēnesī pēc 13. Saeimas vēlēšanām jaunievēlētās partijas sāka sarunas par valdības veidošanu, taču nespēja vienoties. Līdz ar parlamenta jaunā sasaukuma sanākšanu valdības veidošanā iesaistījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjera amatam nominējot JKP līderi Jāni Bordānu un vēlāk "KPV LV" līderi Aldi Gobzemu. Katram no viņiem tika dots divu nedēļu laiks valdības aprišu izveidei, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi.
Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās "Jaunās Vienotības" politiķis Krišjānis Kariņš. Turpinoties partiju sarunām par koalīciju, prezidents Kariņu premjerministra amatam nominēja 7. janvārī. Turpinoties sarunām un partijām paužot atbalstu topošai valdībai, partijas "KPV LV" pieci deputāti paziņoja par tās neatbalstīšanu.
