ĪSUMĀ:
- Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pēc četru gadu skatīšanas tiesa pasludina spriedumu.
- No deviņiem apsūdzētajiem tiesa attaisno astoņus – ar būvniecību saistītos, kā arī būvvaldes darbiniekus un “Maxima” darbinieci.
- Par vainīgu atzīst būvinženieri Ivaru Sergetu, piespriežot sešu gadu cietumsodu.
- Cietušie bija neizpratnē par spriedumu un demonstratīvi pameta tiesas zāli.
- Tiesa arī vērtēja cietušo - upuru tuvinieku un ievainoto - prasītās kompensācijas
- Kompensācijas noteiktas no dažiem desmitiem līdz 100 000 eiro. Kopumsummā apmēram 5,5 miljoni eiro.
- Tiesa kompensācijas liek piedzīt no Sergeta.
- Noraidīta "Maxima" prasītā vairāk nekā miljona eiro kompensācija.
- Gunārs Kūtris: Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas lielākoties nav iespējams piedzīt.
- Tiesa pieņēma arī divus blakuslēmumus: par izmeklēšanu pret "Vikom Industry" un prokuroru darbu.
- Prokurori neslēpj izbrīnu par tiesas spriedumu un sola to pārsūdzēt.
Tiesnesis Erlens Ernstsons žurnālistiem skaidroja, ka tiesa nevarēja saskatīt apsūdzēto personu darbībās prokuroru inkriminēto noziedzīgo nodarījumu sastāvu. Prokurori esot nepamatoti inkriminējuši pārkāpumus apsūdzētajām personām. “Vienkārši šādu prasību, kas tika inkriminēts vai apgalvojumi par pārkāpumiem, normatīvie akti neparedzēja,” sacīja tiesnesis.
Lietas materiālos izkristalizējās tiešais cēlonis veikala jumta sabrukumam – tika pierādīts, ka tas ir nepareizais kopnes apakšējā mezgla aprēķins. “Tiešais cēlonis svarīgs šajā jautājumā,” sacīja Ernstsons, piebilstot, ka tas ir iemesls tik daudzu apsūdzēto attaisnošanai.
Tāpat tiesnesis norādīja uz būvniecības dalībnieku atbildības sadalījumu un tādiem principiem kā specializācija, sertifikācija un tiesiskā paļāvība. “No šī aspekta vērtējama un skatāma katras personas vaina vai nevainīgums. Būvniecībā iesaistītās personas atbild faktiski par savas kompetences jautājumiem savas kompetences ietvaros,” norādīja Ernstsons.
Taujāts par prokuroru kļūdām, kuru dēļ pasludināts arī blakuslēmums, Ernstsons atklāja – tiesa noraidīja vairākām personām kaitējuma kompensācijas, jo šīs personas tikušas atzītas par cietušajiem prettiesiski.
Tāpat tiesa saskatīja apsūdzībās krasas pretrunas un atšķirības – pie vieniem faktiskajiem apstākļiem celtas pretrunīgas apsūdzības.
Tāpat tiesnesis vērsa uzmanību uz milzīgu pierādījumu sarakstu, kas tiesvedībā pat esot nodēvēts par “gružu istabu”. “Neizprotama ir valsts apsūdzības rīcība, ka uz tiesu tika nogādāts tik milzīgs apjoms lietisko pierādījumu, uz kuriem faktiski valsts apsūdzības uzturētāji neatsaucās. (..) Tiesa neskaitāmas reizes uzdeva valsts apsūdzības uzturētājiem sakārtot “gružu istabu”, un viņi kaut cik pārskatāmi uztaisīja, kas mapītēs ar dokumentiem atrodas,” sacīja Ernstsons.
Savukārt uz jautājumu par to, vai piedzīt noteiktās kompensācijas būs iespējams, tiesneši pauda, ka tas nav tiesas, bet sprieduma izpildes jautājums.
Lai gan tiesas process ilga vairāk nekā četrus gadus, tiesa nesaskatīja saprātīga termiņa pārkāpumu, jo lieta ir apjomīga, sarežģīta un ar lietu dalībnieku skaitu. Tiesā jau otrdien, 18.februārī, saņemts pieteikums par pilna sprieduma sagatavošanu.
Tiesnesis Ernstsons arī komentēja sabiedrības gaidas šajā lietā: “Tiešā veidā spiediena nebija. Bet redzējāt – mums piketi bija. (..) Visiem ir sāpīgi par šādu gadījumu, tajā skaitā mums. Bet mēs kā tiesa skatāmies objektīvi un ne mazākajā mērā nekad neesam ietekmējušies un neietekmēsimies no sabiedrības viedokļa. Lemjam taisnīgi – tā kā paredzēts pēc likuma un kas mums ir lietā atsūtīts. Mūsu galvenais instruments ir pierādījumi. (..)
Tiesnesis nedrīkst ietekmēties no sabiedrības. Lemjot lietu, detalizēti tiek izvērtēts katrs pierādījums, katrs dokuments.
(.. ) Ir jāspriež taisni, godīgi, nebaidoties no tā, ka internetā redzam un saņemam atsauksmes, ka mēs esam korumpēti un vēl sazin kādi. Tas ir katras personas viedoklis. Mēs no tā nebaidāmies, norobežojamies un nejūtamies vainīgi, ka esam šādu spriedumu pieņēmuši.”
Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja tiesneši Erlens Ernstsons, Anita Grāvīte un Aiga Freimane.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:
- Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi.
- Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesā attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.