Tiesas priekšsēdētāju amata termiņa ierobežojums ir spēkā pašlaik esošajā likuma "Par tiesu varu" redakcijā. Tomēr pērn Saeima likumu grozīja un šo ierobežojumu atcēla. Valsts prezidents tam nepiekrita, likumu neizsludināja, tāpēc deputātiem lēmums bija jāpieņem vēlreiz.
Saeima lēmumu par tiesu priekšsēdētāju amatu ierobežojuma atstāšanu pieņēma ar 79 balsīm par un vienu pret. Pret nobalsoja vienīgi „Saskaņas” deputāte Jūlija Stepaņenko.
Ierobežojumu atbalstītāji uzsver, ka tie nepieciešami, lai veicinātu tiesu varas attīstību.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Edvards Smiltēns Saeimas debatēs uzsvēra, ka diskusijas ir bijušas plašas, kaut arī likumā nemēģina ieviest kaut ko jaunu – tikai saglabā normu, kas jau bijusi iepriekš.
„Ir divu veidu ūdenstilpes – vienas, kurās ūdens ir stāvošs, citas, kurās ūdens ir kustībā. Tās, kurās ūdens ir stāvošs, tas kļūst duļķains un necaurredzams. Tā arī šobrīd liekas, dzirdot šos skandālus. Šīs ūdenstilpes aizaug. Dzidrs un patīkams ūdens ir tikai tajās ūdenstilpēs, kuras ir kustībā,” argumentēja Smiltēns.
Svarīgākais, pēc viņa domām, ir tas, ka ilgstoša atrašanās vienā amatā sekmē stagnāciju un korupcijas risku, kā arī mazina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Viņš prezentēja arī SKDS datus, kuri parāda, ka pašlaik tiesu varai uzticas 38%, bet neuzticas 39% iedzīvotāju.
Deputāti Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) un Ringolds Balodis pauda, ka divi termiņu tiesu priekšsēdētājam dod pietiekami daudz laika amatā.
Balodis stāstīja, ka demokrātiskā valstī vara ir decentralizēta. Tieši pretējo viņš saskatīja centienā neierobežot laiku, cik tiesu priekšsēdētājs var atrasties amatā. Balodis piebilda, ka centrālisms ir komunistisko valstu princips, ka kadru nomaiņa nav nepieciešama - stingri jāpieturas, ka, ja kāds ir atzīts par labu pārvaldītāju, tad viņam darbs ir jāturpina.
Deputāts Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”) norādīja, ka statistikas datu piesaukšana nav adekvāta diskusijā, jo tad termiņa ierobežojumu vajadzētu arī Saeimā un citās institūcijās. Viņš uzsvēra, ka tiesu priekšsēdētājus nevis vienkārši “ieceļ uz mūžu”, bet kandidāti tiek rūpīgi izvērtēti.
„Iedomājaties, ka kādā konkrētā rajona vai apgabaltiesā ir pagājuši pieci gadi. Tiek izsludināts konkurss, bet nepiesakās neviens cits. Esošais nedrīkst vairs, viņam termiņš ir beidzies, bet neviens cits tiesnesis nepiesakās. Ko darīt? Tieslietu ministram iet kādu pierunāt? Sak’, mums ir vajadzīgs priekšsēdētājs… Iecelt pienākumu izpildītāju un gaidīt, kad pieteiksies? Tajā pašā laikā turpat starp tiesnešiem ir cilvēks, kurš ļoti labi ir vadījis. Mēs vadāmies pēc principa, ka mums nevajag labāko vadītāju, ka mums vajag tikai principu,” sacīja Kūtris.
Pašu tiesnešu vidū par šī ierobežojuma nepieciešamību ir dažādi viedokļi – daļa tiesnešu pret to iebilst, kamēr citi uzskata, ka ierobežojums ir vajadzīgs. Saskaņā ar aptauju, kuras ietvaros savulaik aptaujāti 230 tiesneši, 56% tiesnešu pauduši atbalstu ierobežojumu noteikšanai, turpretim 44% uzskata, ka ierobežojumi nav nepieciešami.
KONTEKSTS:
Saeima varētu ņemt vērā prezidenta iebildumus grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un atteikties no ieceres tiesu priekšsēdētājiem ļaut strādāt neierobežotu termiņu skaitu. Tā liecināja deputātu balsojums Saeimas Juridiskajā komisijā.
Komisijas sēdē izteicās arī tieneši, kurus bija aizķēris prezidenta vēstulē Saeimai paustais arguments, ka termiņa ierobežojumi vajadzīgi, lai izvairītos no stagnācijas. “Es stagnāciju nejūtu, un stagnācija droši vien būs atkarīga no paša cilvēka, kurš tur ir. Viņš var sākt stagnēt uzreiz jau pirmajā gadā – tas ir atkarīgs no paša cilvēka,” norādīja Jelgavas tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane.
Tomēr Tiesnešu biedrības veiktā aptauja parādīja, ka arī tiesnešu vidū vienprātības nav.
Vējonis grozījumus likumā "Par tiesu varu" pērn neatbalstīja, norādot, ka tie nav vērsti uz tiesu sistēmas attīstību, un aicināja deputātus domāt ilgtermiņā.
