Augstākā tiesa atzina, ka pieteicējas SIA "Skonto būve" kasācijas sūdzība ir nepamatota. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams, liecina tiesas informācija.
Strīds bija saistīts ar to, ka Valsts vides dienests izsludinājis sarunu procedūru vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektēšanas un sanācijas darbiem. Sarunu procedūras izvēle pamatota ar to, ka pasūtītājam nav zināms precīzs sērskābā gudrona ķīmiskais sastāvs un faktiskie apjomi, tāpēc nav iespējams pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības un nepieciešams rīkot sarunu procedūru.
Pieteicēja SIA "Skonto būve" vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzību par iepirkuma procedūras nolikumu. Sūdzībā apgalvots, ka pasūtītājam ir zināmi konkrēti utilizējamā gudrona apjomi un tāpēc nepamatoti rīkota sarunu procedūra, nevis atklāts vai slēgts konkurss. Vienlaikus pieteicēja arī norādīja, ka iepirkuma nolikums nepamatoti paredz izslēgt no sarunu procedūras kandidātu, ja tas nav pildījis ar pasūtītāju iepriekš noslēgtu iepirkuma līgumu un pasūtītājs tādēļ vienpusēji atkāpies no līguma.
Administratīvā rajona tiesa 2016.gada 20.decembrī noraidīja SIA "Skonto būve" pieteikumu.
Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, citstarp norādot, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nav izvērtējusi, vai vispār konkrētajā gadījumā sarunu procedūra ir pieļaujama - neatkarīgi no tā, vai pasūtītājai ir vai nav zināms utilizējamā gudrona apjoms.
Augstākā tiesa atzina, ka pieteicējas uzskats, ka sarunu procedūru nevar izsludināt, ja nav zināms veicamo darbu apjoms un izmantojamās tehnoloģijas un metodes, ir pretrunā Publisko iepirkumu likuma regulējumam, jo tiesību normas tieši noteic, ka gadījumos, kad nav iespējams pietiekami precīzi noteikt līguma izpildei nepieciešamās prasības, un tādēļ nav iespējams izvēlēties atbilstošāko piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ir piemērojama sarunu procedūra, norādīts tiesas paziņojumā.
Augstākā tiesa arī noraidīja pieteicējas iebildumus pret pirmās instances tiesas spriedumu attiecībā uz nolikuma noteikumiem, kas paredz izslēgt no iepirkuma kandidātu, kurš nav pildījis ar pasūtītāju iepriekš noslēgtu un pasūtītāja tādēļ vienpusēji izbeigtu iepirkuma līgumu. Tiesa secināja, ka pieteicējas iebildumi pret attiecīgajiem nolikuma noteikumiem izriet no tā, ka pieteicēja šīs nolikuma prasības nepareizi sapratusi. Proti, pretēji pieteicējas uzskatam, nolikums neparedz, ka pasūtītājs var automātiski (bez samērīguma apsvērumu izdarīšanas) izslēgt no iepirkuma kandidātu, kurš nav pildījis ar pasūtītāju iepriekš noslēgtu un pasūtītāja tādēļ vienpusēji izbeigtu iepirkuma līgumu.
Jau ziņots, ka projekta par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju kopējās izmaksas tiek lēstas no 45 līdz 53,6 miljoniem eiro. Projekts sadalīta divos posmos, kur pirmajā kārtā līdz 2013.gadam faktiskās izmaksas bija 28 miljoni eiro, tostarp 19 miljoni no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Otrā posmā indikatīvās izmaksas paredzētas no 17 līdz 25 miljoniem eiro.
Tāpat ziņots, ka saskaņā ar 2010.gadā noslēgto līgumu dīķu sanācijai bija paredzēts novirzīt 28,5 miljonus eiro. Taču vēlāk finansējums par sanācijas darbiem palielināts līdz nepilniem 45 miljoniem eiro. Tas saistīts ar "gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu".
VVD un "Skonto būvei" vairākkārt bijušas nesaskaņas Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektā. Uzņēmums pārmeta VVD gan sabiedrības maldināšanu par patieso gudrona apjomu, gan arī nemaksāšanu par padarītajiem darbiem. Saistībā ar maksājumu kavējumu uzņēmums vērsās tiesā pret VVD.
Vēlāk VVD nolēma pārtraukt līgumu ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju, skaidrojot to ar uzņēmuma paziņojumiem un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu.
