Spriņģe: Mēs regulāri esam rakstījuši, ka Gapoņenko saņem Kremļa finansējumu.
Kļukins: Bet viņam nav nekādas varas! Viņam pat cilvēku nav. Viņš ir tāda runājoša galva.
Viņš ražo filmas, kuras tiek rādītas Latgalē kultūras namos.
Viņš ir Latvijas pilsonis?
Nē, viņš ir nepilsonis. Un ar to arī lepojas.
Ok, labi.
Gapoņenko rakstīja Facebook, ka Latvijas valdība gatavo maidanu. Armija iznākšot ielās un šaušot uz sievietēm un bērniem.
Puse no Nacionālās apvienības (NA), varu atrast kādus rakstus, mudinājuši fiziski iznīcināt krievus Latvijā. Puse no Nacionālās apvienības!
Nu, nav tā!
Tādu Iesalnieku (Jānis Iesalnieks, tobrīd Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs – aut.piez.) desmit reizes jums atradīšu.
Iesalnieks un Dombrava varētu.
Un ko? Tieslietu ministrs saka, ka Iesalniekam ir tiesības uz vārda brīvību, bet pārējiem nav?
Iesalnieks droši vien nestāsta, ka Skonto stadionā tūlīt izveidos koncentrācijas nometni krieviem. Esat lasījis viņa Facebook ierakstus?
To es nelasīju.
Jūs tiešām domājat, ka Latvijas valdība savedīs krievus koncentrācijas nometnē Skonto stadionā?
Nē. Pašlaik es tam neticu, bet to, pēdējā laikā NA realpoļitik… Viņiem ir reāla ietekme uz procesiem. Viņi nevis tikai kliedz, bet arī reāli kaut ko sasniedz. Varbūt tas ir tikai sākums? Bailes ir! Bailes ir.
No kā krievi Latvijā baidās?
Tā ir vēsture, bet man piemērs ir 1941. gada 4. jūlijs. Vācieši vēl pilnībā nav pārņēmuši Rīgu, bet uzreiz nodedzināja Rīgas Horālo sinagogu (dedzināšanā piedalījās “Arāja komanda”, kas vēlāk līdzdarbojās ebreju nogalināšanā – aut.).
Jums ir bail, ka latvieši varētu fiziski sacelties pret krieviem?
Man personīgi nē. Esošajā ģeogrāfiskajā situācijā Rīgā ir vienmērīgs sadalījums starp latviešiem un krieviem. Tīri fiziski tas nav iespējams. Neticu, ka Latvijas armija atbalstīs tādus rupjus gājienus. Bet tik un tā – bija Arāja komanda. Ir bailes.
Bet varbūt šeit arī ir problēma, ka dzīvojam divās pasaulēs. Krievu informatīvajā telpā nav informācijas par Gapoņenko. Tādēļ nezināt, ko viņš dara un jums rodas sajūta, ka arestēts nevainīgs cilvēks?
Bet kāpēc latviešu un krievu "Delfi" ir atšķirīgi?
Krievu "Delfi" saka, ka vietējie krievi negrib lasīt to pašu, ko latvieši. Piemēram, par Gapoņenko.
Abi "Delfi" vienu un to pašu ziņu raksta ar citu naratīvu…
Tieši tā, jo krievu auditorija negrib lasīt par Gapoņenko. Krievi grib lasīt par Ušakovu vai to, ka Ždanoka ir slikta.
Ar tādiem paņēmieniem [arestu] viņš tiešām ir upuris.
Bet cik gadus viņš jau stāsta savus murgus?
Ok, bet kas ir noticis ar to “DDD” Gardu (nacionālistu laikraksts, ko izdod Aivars Garda – red.)? Nekas! Cik gadus! Staigā savā mētelītī pa Maskavas ielu.
Es varu personīgi pateikt, ka es esmu krievs. Es 100% sevi uzskatu par etnisku krievu. Manī ir visādas asinis – poļu, ukraiņu – bet es uzskatu sevi par krievu, nevis krievvalodīgo. Esmu dzimis Rīgā, visu mūžu esmu šeit dzīvojis. Esmu Latvijas pilsonis, bet naturalizējies. Dzīvē neesmu bijis ārpus Latvijas ilgāk par mēnesi. Daļu profesionālās dzīves esmu nostrādājis privātās iestādēs – skolās un privātās universitātēs. Maksāju nodokļus, nevis dzīvoju no nodokļu maksātājiem. Mana ģimene ir izdarījusi vairāk Latvijas labā nekā liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Tam ir atzinums no Latvijas valsts. Manai mātei ir Triju Zvaigžņu ordenis, tēvam – Atzinības krusts.
Kāpēc Latvijas valdošās koalīcijas pārstāvjiem ir tiesības man teikt – "čemodan, vokzal, Moskva"? Kāpēc?
Kāpēc cilvēks, valdošās koalīcijas deputāts, var atļauties tā uzvesties? Gapoņenko, "šmakoņenko" – tie nav nekādi mani pārstāvji, viņiem nav nekādas varas!
Kā jūs jūtaties, kad dzirdat NA izteikumus?
Nedroši. Man šeit ir piedzimis bērns. Ja godīgi, man bijušas vairākas iespējas aizbraukt no Latvijas. Es gribu dzīvot Latvijā. Es uzskatu, ka Latvijai jābūt neatkarīgai. Uzskatu, ka Latvijai pat būtu jābūt vairāk neatkarīgai, nekā tā ir patreiz. Uzskatu, ka latviešu valodai loģiski ir jābūt vienīgajai valsts valodai.
Jums kāds kādreiz ir teicis, ka esat okupants, brauciet prom?
Nē. Droši vien tas saistīts ar to, ka vairākums krievvalodīgo baidās skaļi teikt, ka viņi ir krievi. Es redzu paralēles starp homofobiju un rusofobiju. Kad tu esi pateicis, ka esi homoseksuāls, viss, apkārt klusums. Neviens vairs nesaka: šitie viņi. Tas pats ar krieviem. Ja tu latviešu vidū pateiksi, ka esi krievs, viss. Visi baidās kaut ko pateikt.
Kauns acīs teikt?
Nezinu. Bet cilvēki pārsvarā ir normāli cilvēki. Brīdī, kad viņi redz reālu cilvēku, varbūt ir kauns. Nevis kaut kāds abstraktais krievs. Abstraktais krievs latviešiem ir "urlas.lv". Bet es varu tādus atrast arī starp latviešiem. Es dzīvoju Valdemāra ielā, blakus prestižai Rīgas skolai, kuras skolnieki ar marķieriem apraksta manu māju. Es zinu, jo pastaigājos ar savu bērnu, un redzu. Nāk no skolas un kaut ko uzraksta uz manas mājas. Vai man uztvert latviešus caur šiem skolēniem vai arī caur mūziku, kultūru?
Pag, nesaprotu, jums ir iebildumi par to, ka viņi raksta vai ko raksta?
Ka raksta.
Bet kā jūs zināt, ka tie ir tieši latvieši? Tur noteikti mācās arī krievi.
Nu, nu. Ok, viņi runā latviski un nāk no skolas ar latviešu valodu.
Kādēļ tādi cilvēki, kā jūs, publiski nestāstāt, kā jūtaties? Bail, ka atlaidīs no darba?
Nē. Vecās paaudzes krievi nerunās, jo viņiem, neteikšu, ka vienalga, bet Latvijas mediji nav viņu redzeslokā. Aktīvie, jaunie krievi ir politiski angažēti jeb iesaistījušies dažādās partijā. Pārējie – pārsvarā privātajā biznesā, un viņi uzskata, ka darbība publiskajā sfērā nav vajadzīga.
Vēlējos pajautāt par jūsu ģimeni. Kā saprotu, esat skolu direktori trijās paaudzēs?
Kāpēc jūs to gribat? Teikšu godīgi, man ļoti nepatika jūsu pēdējais raksts par krievu spiegiem (Vēlāk atklājas, ka Kļukins nav lasījis rakstu, bet tikai redzējis pašreklāmas video Facebook).
Jo?
Jums ir Ušakovs, Ušakovs, Ušakovs, krievu spiegi. Tāda tendence man nepatīk.
Tā šobrīd ir sanācis, jo gada sākumā sākām pētīt [Rīgas mēra Nila] Ušakova darbību. Viņš astoņus gadus ir bijis pie varas, par viņu ir daudz materiālu. Tas ir loģiski, ka tie tagad viens pēc otra tiek publicēti.
Bet tā sērija ir tāda pretkrieviska.
Mums ir bijusi arī filma par Krievijas propagandu Latvijā. Bijuši pētījumi par Ždanoku, Gapoņenko. Un paralēli mums ir rakstu sērijas par izglītību.
Krievus jūsu pētījumi neietekmēs.
Šis raksts [par spiegiem] bija vairāk domāts politiķiem. Gribējām parādīt, kāda ir prakse Lietuvā un Igaunijā.
Varbūt jau stāstīju, bet atkārtošu. Mums bija Rīgas skolu administrācijas sapulce par informācijas tehnoloģijām. Organizatori pieaicināja STRATCOM vadītāju. Viņš stāsta, ko viņi dara, par "fake news" un kā piemēru rāda "Facebook" krievu meiteni. Zālē puse no klātesošajiem ir krievvalodīgie. Tas nav korekti. Man personīgi ļoti patika Martina Lutera Kinga vadītā cilvēktiesību kustība, un vienmēr mēģinu domāt caur viņa prizmu. Ja afroamerikāni rādītu kā slikto piemēru, kā viņš to uztvertu?
STRATCOM pēta tieši krievu naratīvu, kas tagad ir tik aktuāli Amerikā. Viņi arī parādīja, ka 70% krievu saturu par Latviju tviterī publicē boti.
Jā, bet… Man patīk, kā viens no lielajiem Latvijas uzņēmējiem rakstīja: ja krieviem vajadzētu kontrolēt Latviju, 51 deputātu nopirkt nebūtu tik grūti.
Nevajag vienkāršot. Latvijā neko nevajag nopirkt, jo var manipulēt caur Kremļa TV kanāliem.
Kā Krievija var manipulēt?
Tā ir informatīvā telpa. Par ko vairums krievu nobalsoja Krievijas prezidenta vēlēšanās? Par Putinu.
Tāpat kā Londonā. Tur ir reāla krievu trimda.
Kādu informāciju viņi patērē – BBC vai RT?
Kāda tam nozīme? Ja šeit uz vietas [izglītības ministrs Kārlis] Šadurskis saka: tie, kuri ir pret krievu skolu reformu, ir Kremļa atbalstītāji.
Šajā jautājumā jums piekrītu.
Kremļa atbalstītājs? Kādā veidā? Man nepatīk vārdu savienojums “patriotiskā audzināšana”. Vajag – pilsoniskā audzināšana. Vienalga – pilsoniska vai patriotiska, es skolā esmu galvenais cilvēks, kurš par to ir atbildīgs. Kā es varu stāstīt bērniem, ka vajag mīlēt Latviju un palikt šeit, kad ministrs, galvenais atbildīgais par izglītību, cilvēkus, kuriem ir cits viedoklis, kuri grib – un tas ir objektīvi pareizi – apgūt izglītību dzimtajā valodā, sauc par Kremļa atbalstītājiem. Vidējā izglītība - ok, bet pamatizglītība?
Kur ir problēma cilvēkiem, kas šeit ir piedzimuši un auguši? Kādēļ viņi nevar arī pamatizglītību apgūt latviski?
Nezinu, kā 1. klasē varat apgūt matemātiku latviešu valodā.
Nevar bērnudārzā iemācīties latviešu valodu?
Ok, bet kā to nodrošināt? Pēc 20-30 gadiem varbūt, bet kādēļ tagad?
Mēs esam neatkarīga valsts jau vairāk nekā 25 gadus, kādēļ jāgaida vēl 20?
Jo rezultāta nebūs. Tad kādēļ nesāk [reformu] no bērnudārza? Tiem, kas nāks no pusotra gada, bērnudārzs būs tikai latviešu valodā. Kāpēc nesāk ar šo? Kāpēc bērniem, kas šobrīd ir 5. klasē, pēc gada viss būs latviski?
Dzirdu no krievu vecākiem, ka, viņuprāt, latvieši šo reformu pieņēmuši, lai mazinātu krievu bērnu konkurētspēju. Savukārt latviešu nostāja ir – viņi šeit dzīvo jau 25 gadus un joprojām nav iemācījušies valodu.
Bet valsts vispār neatbalsta latviešu valodas apguvi! NA, kas ir valdošajā koalīcijā kopš pirmās Saeimas un bija arī Augstākajā padomē, ko viņi ir izdarījuši, lai krievu bērniem būtu iespēja apgūt latviešu valodu, izņemot nekorektu spiedienu?
Kur ir atbalsta pasākumi latviešu valodas apguvei? 25 gados nekas nav izdarīts, lai skolās netrūktu latviešu valodas skolotāju. Visvienkāršākā lieta. Un par to nekāds Ušakovs neatbildēs.
Piekrītu.
Nevar mēģināt caur priekšmetu vienkārši sākumskolā apgūt valodu. Par vidusskolu nerunāju. Ja pirmais posms būs adekvāts, tad no 7. klases var visu latviešu valodā. Bet nevar bērns, kurš kopš piedzimšanas runā krieviski, pēkšņi 1. klasē dažu stundu ietvaros bez papildus motivācijas apgūt latviešu valodu. Man vajag latviešu valodas skolotājus. Ar normālu algu un kvalifikāciju.
Man Izglītības ministrijā teica, ka šobrīd Rīgā uz visām skolām ir 50 latviešu valodas skolotāju vakances.
Jāņem vērā, ka latviešu valodas skolotāji ir ļoti pārslogoti. Slodze ir vismaz 28 kontaktstundas, kas ir ļoti daudz.
Kāds ir vidējais kontaktstundu skaits, lai būtu ar ko salīdzināt?
Ministrija rekomendē vidēji 21 kontaktstundu uz slodzi. Skolotāji strādā vairāk. Viņi grib nopelnīt. Ja tu strādāsi, kā iesaka ministrija – 30 stundas – nopelnīsi 680 eiro bruto, kas neto ir 450. Gribu paskatīties, kā jūs dzīvotu, ja jums būtu 450 eiro alga! Un ko jūs stāstīsiet bērniem, jo bērniem arī ir vajadzīgs piemērs. Skolotājam ir jābūt cilvēkam, kurš ir labāks par citiem. Viennozīmīgi.
Cik pie jums vidēji pelna latviešu valodas skolotājs?
Domāju – bruto ap 900 eiro, 700 uz rokas. Latviešu valodas skolotājs šeit ir bezmaz dienu un nakti.
No pēdējā laika politiskajiem notikumiem Latvijā - vai ir kas tāds, kas krievvalodīgos atgrūž no valsts?
Pret valsti nevar izteikties, jo negribu sēdēt blakus Gapoņenko (smaida). Pret valdību – varu. Visi pēdējā laika Šadurska izteicieni. Es nerunāju par formālām lietām, bet to, ko viņš saka publiskajā telpā.
Premjers Māris Kučinskis – pēdējais izteiciens, ka viss, kas notiek ar Gapoņenko, Lindermanu, Ždanoku – vajagot vēl bargāk. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi mēģināja aizstāvēt krievu skolas. Jā, protams, viņiem ir sava iepriekšējā politiskā vēsture, bet tagad viņi mēģināja aizstāvēt krievu skolas! Un dabūja pa purnu.
Viņi tiks Saeimā kā krievu nacionālie varoņi.
Mēs esam šeit. Ir ļoti viegli runāt par kaut kādiem augstiem sasniegumiem, bet šeit uz vietas ir bērni un neviens no “tās puses” nerūpējas par esošo bērnu labklājību! Viņi runā par to, ka pēc 20 gadiem kaut kas notiks. Pēc 20 gadiem, "sorry", ceru, ka puse no maniem skolotājiem būs pensijā, nevis aizsaulē.
Un puse no jūsu skolēniem būs aizbraukuši uz ārzemēm, jo nejutīs piederību šai valstij?
Mani 5. klases skolēni aizbrauca uz vienu kultūras iestādi Lāčplēša dienā. Sargs pie ieejas saka: jūsu svētki ir 9. maijā, varat braukt uz savu Krieviju un stāvēt Sarkanajā laukumā. Tas bija pirms diviem gadiem. Negribu minēt iestādes nosaukumu. Piezvanīju iestādes vadītājai, viņa atvainojās. Augstākajā līmenī vienmēr ir normāli cilvēki, ar visiem var sarunāt. Domāju, ar NA valdi arī varētu, bet “uz zemes” notiek šāda situācija. Bērni pārsvarā sevi vispār neidentificē ar Krieviju. Mums ir situācijas, kad krievu bērns sarunā saka – esmu latvietis. Viņi identificē sevi ar Latviju. Par politiku uzzina tikai 12. klasē, kad viņiem ir 18 gadu.
Kā vērtējat “lojalitātes grozījumus”, kas ļauj ziņot arī par nepatriotiskiem skolotājiem?
Dīvaina situācija. Nedomāju, ka tas bija vērsts speciāli pret izglītības iestādēm. Tas bija vairāk domāts publiskajai telpai – lūk, mēs cīnāmies pret iekšējiem ienaidniekiem. Uztaisīja grozījumus, un tad bija jautājums – kurš ir lojāls? Pēc tam Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) nosūtīja visiem vēstuli, kurā bija skaidrojums, kāda ir lojāla uzvedība. Tur nebija uzrakstīts nekas īpašs.
Par jūsu skolu neviens nav uzrakstījis sūdzību?
Bet kāpēc? Mēs esam lojāli. Man vispār nepatīk runāt par lojalitāti – nelojalitāti. Ja esi šīs valsts pilsonis un gribi šeit dzīvot, tad darīsi visu, lai uzlabotu šo valsti. Nevis – esmu Latvijas pilsonis un izdarīšu kaut ko sliktu. Mēs esam lojāli! Krievu skolās šis jautājums jau pirms šiem grozījumiem bija ļoti ass. Patriotiskās un pilsoniskās audzināšanas ziņā notiek vairāk darba nekā latviešu skolās. Pat pārāk daudz. Tā kā esam mazākumtautību skolas, mums saturā ir pārāk maz mazākumtautību kultūras. Tās ir dabiskas bailes. Visur, kur ir izvēle starp patriotisko audzināšanu un nacionālo kultūru, izvēlamies patriotisko.
Kāda ir atšķirība starp patriotisko audzināšanu un nacionālo kultūru?
Piemēram, publiskā pasākumā dzejolis – latviešu valodā vai krievu? Latviešu valodā. Dziesma – latviešu vai krievu? Labāk latviešu.
Kāpēc?
Tagad tas ir jau organiski. Bet radās no tā, ka vienmēr bija lielākas vai mazākas provokācijas. Jau stāstīju, ka šī mācību gada 1. septembra pasākumam sekoja [Jāņa] Bordāna partijas pārstāvji.
Varbūt Jums vienkārši likās, ka viņi novēroja?
Nē, es to izlasīju "Facebook". Tur bija diskusija, un cilvēki no Bordāna partijas rakstīja: redzējām, ka Rīnūžos viss notika latviešu valodā.
Tas nav īsti pareizi.
Es varu atbildēt par bērniem skolā. Līdz izlaidumam Latvijas valsts ienaidnieku šeit nav. Garantēti! Šeit ir superlojāli bērni, kuri grib apgūt latviešu valodu. Protams, viņiem vajadzīga papildu motivācija, bet viņi paši ar skolotāju atbalstu dara visu, lai integrētos latviešu sabiedrībā. Kas notiek pēc izlaiduma – jautājums politiķiem.
Jūs domājat, ka līdz tam viņi nedzird par politiku ģimenēs?
Protams, ģimenēs notiek apspriedes. Ir vecvecāki, kas var izteikties par Putinu vai Krieviju, bet pārsvarā tas neietekmē bērnus. Viņi to nedzird, jo viņiem tas nav interesanti.
Man bija interesanta pieredze, kad Latvijas vēstures skolotājiem rādījām savu filmu par Krievijas ietekmes metodēm Baltijā. Latviski runājošie skolotāji pēc filmas prasīja, kur var dabūt kopiju, lai parādītu skolēniem. Krievu skolotāji teica – mēs nekad šo filmu nerādīsim, jo tā ir naida kurināšana un 9. maijs mums ir svēts pasākums.
Tas ir loģiski. 9. maijs ir etniski, nevis politiski svētki. Valdībai vajag mēģināt saprast otru pusi, nevis tikai izteikt savas vēlmes. Piemēram, 16. marts ir uztaisīti svētki – provokācija priekš pārējiem.
Kādiem pārējiem? Tos radīja Krievijas televīzija ar Ždanoku priekšgalā!
Bet, kad [Saeimas deputāts Artuss] Kaimiņš uztaisīja Ziemassvētku apsveikumu latviešiem? Viņš pārstāvēja jauno paaudzi!
Kāds apsveikums? Neko par tādu nezinu.
Ir Kaimiņa Ziemassvētku apsveikums. Līdzīgi kā prezidenta uzruna, tikai Kaimiņa. Viens no izteikumiem – “kas darīs mūsu valsti Lestenes kapu vērtu”. Tas nozīmē, ka leģiona cīnītāji ir viena no Latvijas vērtībām. Tā ir viena no latviešu jaunās paaudzes balsīm. Visi uzskata, ka šeit dzīvo zaļie cilvēciņi un pēkšņi, hop, visi krievi ar automātiem izskries un kaut ko darīs. Krievi no savas puses arī gaida kaut ko – Arāja komandu vai kaut ko līdzīgu.
Jā, bet mums arī ir bail. Pēc Krimas okupācijas man bija reāli bail.
Ar ko atšķiras Krima un Donbass? Krimā bija etniskie krievi, bet Donbasā etnisko krievu pēc oficiāliem datiem nav (pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem, kas Ukrainā notika 2001.gadā, Doņeckas reģionā 38% iedzīvotāju ir krievi, bet Luhanskas 39% – aut.). Arī šeit – etnisko krievu procents ir ļoti mazs (Latvijā 2018.gadā 25,2% iedzīvotāji ir krievi – aut.).
Krievi to visu laiku saka – nevajag baidīties –, un tad vienā dienā ienāk armija citā valstī.
Ir tāds Igors Vatoļins (krieviski rakstošs žurnālists – aut.). Piekrītu viņam, ka 20 gados Latvijas valsts nav integrējusi krievus un padarījusi par Latvijas krieviem.
Ir viegli vainot valsti. Sakiet konkrēti – kā mēs piespiedīsim krievus mīlēt valsti?
Tas ir ļoti ilgs ceļš. Ja to izdarītu sistēmiski – valodas un kultūras aspektā, nevis 1. klasē liks mācīties matemātiku latviski. Kamēr neatnāks uz skolu latviešu valodas skolotāji un nebūs papildu finansējuma, lai viņiem būtu motivācija.
Kā saprotu, vienu brīdi ir bijis papildu finansējums latviešu valodas skolotājiem krievu skolās?
Bija kaut kāds projekts pirms gadiem. Tā nebija liela piemaksa un neatrisināja jautājumu, ka nav skolotāju. Visu cieņu maniem latviešu valodas skolotājiem un pārējiem latviešu skolotājiem, kas nāk strādāt pie mums. Viņi ir zem tāda spiediena, jo viņi ir kangari.
Nopietni?
Nopietni! Zinu situāciju, kad puse ģimenes nesarunājās ar skolotāju, kad viņa pateica, ka strādās krievu skolā. Tu esi atnācis palīdzēt krieviem? Viss, kangars. Viena no šīm skolotājām strādā pie manis.
Man šobrīd ir iekšēja dilemma – publicēt šo un citas intervijas anonīmi ar cerību, kad tad cilvēki runās atklātāk, bet tad tas mazina uzticamību.
Es domāju, ka vajag anonīmi. Šobrīd, runājot par cilvēkiem skolās, sevišķi Rīgā, mums ir grūta situācija. Pašā Rīgā ir divas valdošas partijas, kuru uzskati būtiski atšķiras nacionālajā jautājumā, un vēl valsts iestādes. Tās ir ļoti specifiskas. IKVD vadība – ļoti labi cilvēki, bet inspektori uz vietas… Viņi neuzvedas nacionālistiski, bet, zinot, ka valoda krievu skolās ir problēma, viņi meklē vājo vietu. Un tā ir valoda.
Es biju Valsts valodas centrā (VVC) un viņi saka, ka apzinās, ka tas rada stresu, un cenšas izturēties cilvēciski pret skolotājiem.
Man pēc VVC pārbaudēm divi cilvēki vairākas nedēļas bija uz slimības lapas ar augstu asinsspiedienu.
Pārbaudes vienmēr rada stresu, no tā neizvairīsies.
Tas ir nepareizi. Sistēma ir nepareiza. Juridiski skolotājs arī var atteikties no valodas pārbaudes.
Es par šo jautāju VVC. Viņi saka, ka tā gluži nav.
Viņi nepasaka, ka skolotājs var atteikties no pārbaudes. Man ir pienākums parādīt dokumentus. Es parādīšu.
Un ko jūs ar to panāksiet – ja atteiksieties?
Nē, es vienmēr uzskatu, ka vajag iziet šo pārbaudi un iztikt bez konfliktiem. Pārbaude ir daļa no kvalitātes sistēmas.
Jūs esat pateicis, ka VVC esat atvēlējis otrdienas?
Jā, man ir Valsts valodas centra dienas – otrdienas. Tā sakrita. Ir labas pārbaudes un sliktas pārbaudes. Sliktākā bija, kad divi inspektori piecu stundu garumā pratināja vienu skolotāju. Tas bija negaidīti, tādēļ es savlaicīgi nenoreaģēju. Protams, bija starpbrīži, bet process kopumā aizņēma 5 stundas. Pēc šīs pieredzes izveidoju VVC otrdienas: jums ir viena mācību stunda, lai parunātu ar skolotāju un viss. (2017. mācību gadā VVC saņēma četrus iesniegumus par 10 Rīnūžu vidusskolas darbiniekiem – 8 skolotājiem un 2 no personāla. Trīs skolotāji atbilda prasībām, trīs sodīti ar 85 eiro naudas sodu, bet divi ar 35 eiro par valsts valodas nezināšanu – aut.)
Ko dara skolotāji, kuriem ir sodi?
Skolotāji, kam ir grūtības, apmeklē privātskolotājus vai kursus. Par skolotāju, kuru pārbaudīja piecas stundas, bija vēl viena sūdzība. Atnāca vēlreiz VVC. Viens cilvēks, intervēja 40 minūtes un uzrakstīja atzinumu, ka nav pamata sodam, jo atbilst C1 līmenim, bet nāks vēl. Atnāca pēc četriem mēnešiem, uzrakstīja, ka atbilst C1. Viņa ņēma privātskolotāju.
Vai ir bijušas situācijas, kad pats redzat – vajag kursus?
Protams. Tagad, kad Rīgas dome izsludināja kursus, pateicu, ka visiem jāapmeklē. Kas neapmeklēs – un pēc tam būs jautājums, kuri skolotāji paliks skolā, – viņi būs sliktākā pozīcijā. Es negribu runāt par latviešu valodas apgūšanu, es to vairāk uzskatu par profesionālās kvalifikācijas celšanu.
Es neuzskatu, ka VVC darbība uzlabos valsts valodas zināšanu līmeni. Nekādīgi. Viņi tikai soda. IKVD man ieteica atlaist šos skolotājus. Kad jautāju – kur es dabūšu citus? Atsūtiet man latviešu valodas skolotāju, nodrošiniet kursus! Atbilde bija: tas nav mūsu pienākums. Jūsu problēma.
Ko darīsiet?
Neko. Viņi strādās, bet ne tur, kur vajag izmantot latviešu valodu pilnā apjomā. Pasniegs stundas, kur var strādāt bilingvāli. Sodītie skolotāji ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Neviens no viņiem nav jaunāks par 60 gadiem. Bet viņi ir perfekti, izcili savu priekšmetu skolotāji. Skolotāji, kur ir jaunāki par 55 gadiem, labi pārvalda valodu. Jaunāki par 45 gadiem – var strādāt pat latviešu skolās. Viņiem pārsvarā izglītība iegūta latviešu valodā.
Ņemot vērā sarunas jutīgumu, atļāvām Denisam Kļukinam pārlasīt interviju. Viņš nemainīja neko, vien telefonsarunas noslēgumā teica: “Tikai nerakstiet, ka esmu Kremļa aģents”.
