Pēc 1.pasaules kara izpostītā ekonomika pamazām sāka atgūties tikai pagājušā gadsimta 20.gados. Topošajā Nacionālajā enciklopēdijā minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto cilvēku skaits strauji auga no 20 tūkstošiem strādājošo līdz 68 tūkstošiem jeb gandrīz 6% strādājošo 1935.gadā.
"20.-30.gados ekonomika attīstījās, auga ekonomiskā rosība, protams, arī iedzīvotāju labklājība un tas ļoti būtiski arī tirdzniecības attīstības rādītājos. Jāsaka, ka šajā laikā bija ļoti daudz uzņēmumu, apmēram 30 tūkstoši, kas ir pat vairāk nekā šobrīd, bet tie uzņēmumi visi bija nelieli, līdz 5 nodarbinātajiem," stāsta Oļegs Barānovs, Ekonomikas ministrijas vecākais analītiķis.
Pēc 2.pasaules kara valstī tika ieviesta plānveida ekonomika un nacionalizēti uzņēmumi. Tirdzniecības jomas nozīme un veikalu piedāvājums strauji samazinājās. Par ikdienas parādību kļuva preču deficīts – daudzas lietas nevarēja nopirkt. Un, ja kāda veikala piedāvājumā parādījās kas īpašs, to sākotnēji varēja nopirkt partijas cilvēki, valsts aparātā strādājošie, veikalu darbinieki un tikai tad parastie pircēji.
"Tieši šo kārbu ar visām garšīgajām konfektēm ("Putna piens") varam pilnīgi ierindot deficīta kategorijā, jo daudzi faktiski par to nezina, arī tie, kas dzīvoja tajā laikā. Viņas vienkārši nebija nopērkamas. No tām labajām, kvalitatīvajām precēm mēs Rīgā 60.un īpaši 70.gados neko nopirkt nevarējām," norāda Anita Meinarte, Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece.
Par spīti ierobežotajam preču piedāvājumam, padomju gados veikalu skatlogu iekārtojums un preču iesaiņojums kļūst par gandrīz mūsdienām atbilstošu dizaina paraugu.
"Tās ir smaržas "Rudens". Tas ir tāds sava laika zīmols, noteikti būs cilvēki, kas atpazīs, ļoti interesanta forma flakonam, izņemšu ārā kā sēnīte un kastīte kā bērza stumbrs un te mēs ļoti daudz varam runāt par tā laika grafisko dizainu, kurš tagad jau tiek novērtēts, dizaineri tiešām piestrādāja, lai šis produkts būtu patīkams," stāsta Meinarte.
80.gadu beigās tirdzniecība kļūst par vienu no pirmajām nozarēm, kur strauji veidojas kooperatīvi un 90.gados ātrāk nekā citās ekonomikas nozarēs notiek privatizācija.
"Tirdzniecība bija tā joma, kur ļoti strauji auga privātais sektors, viena no tām, kur visstraujāk, un jau 93.gadā trīs ceturtdaļas no visiem uzņēmumiem piederēja privātam sektoram, kamēr pārējā ekonomika vēl tikai iešūpojās," zina stāstīt Barānovs.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums strauji palielinājās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. pēdējo 6-7 gadu laikā jūtama vēl kāda laikmetam raksturīga tendence – būtiski sarūk pārdošanas apjomi tirgos, bet strauji kāpj tirdzniecība pa pastu un internetā.
