Ideja par īpašu lobēšanas likumu varas gaiteņos cirkulējusi jau ilgi, taču 13. Saeima tikusi vistuvāk tā pieņemšanai. "Likums jau bija jāpieņem vismaz pirms desmit, 15 gadiem. Galvenais, ko tas dotu, ka mēs varētu izsekot tam, kas un kādā veidā ietekmē lēmumus Latvijas politikā," skaidroja "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.
Praktiski tas nozīmē, ka jebkurai personai, kas vismaz trīs reizes gadā caur lēmumu pieņēmējiem mēģinās ietekmēt izmaiņas likumos vai citos normatīvajos aktos, būs jāreģistrējas. Savukārt gan iestādēm, gan deputātiem konsultācijas ar lobistiem būs jādeklarē.
"Līdz šim ir bijis bieži, varbūt ne tik daudz šajā Saeimā kā iepriekš, ka deputāti atnes priekšlikumus, kurus viņi nemaz nemāk paskaidrot, taču mēs nezinām, no kurienes tie nāk," norādīja Saeimas deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par!").
Deputāte Inese Voika kopš 2019. gada vada darba grupu, kas likumprojektu izstrādājusi. Saeima to pirms dažiem mēnešiem konceptuāli atbalstīja, taču pirms otrā lasījuma iesniegti vairāk nekā 140 priekšlikumi. Līdz ar to turpinās plašas diskusijas gan par izņēmumiem, ko par lobēšanu neuzskatīt, gan par daudzām citām niansēm.
Ņemot vērā, ka iesniegts tik daudz priekšlikumu, nav vairs pārliecības, ka 13. Saeima likumu paspēs pieņemt. Turklāt viens no priekšlikumiem no Tieslietu ministrijas ir likuma spēkā stāšanos pārcelt uz 2025. gada 1. jūliju.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") skaidroja – likumprojekts uzdos Uzņēmumu reģistram uzbūvēt jaunu interešu pārstāvības reģistru. Tam vajag gan naudu, gan laiku.
Pārmetumus par kavēšanos Bordāns pāradresē deputātei Voikai: "Četrus gadus Voikas kundze ir tapinājusi likumu, arī no 2008. gada, vēl strādādama "Delnā", – likuma nav. Arī šobrīd šis likums ir tikai otrajā lasījumā."
Uzņēmumu reģistrs atbildēja – iestādei jau tagad esot darba pilnas rokas informācijas tehnolģiju (IT) sistēmu nomaiņas un citu uzdevumu dēļ. Lobistu reģistru varot uzbūvēt tikai "rindas kārtībā". Bordāns gan norādīja – par termiņiem vēl varēs runāt, kad būs skaidrākas reģistra prasības.
Tikmēr Voika pieļauj, ka reģistra kavēšanās dēļ
likumu varētu ieviest pakāpeniski, sākot ar konsultantu norādīšanu pie deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem.
"Mums ir jāmaina veids, kā tiek atspoguļotas mūsu likumdošanas tabulas. Līdz ar to sabiedrība gūs priekšstatu, kas stāv aiz priekšlikumiem," sacīja Voika.
Savukārt pētniece Stafecka uzsvēra, ka galvenais, lai likumu vispār ievērotu: "Pirmkārt, lai pati nozare to respektētu, lai tiem, kas to nedara, nozare aizrādītu, ka mūsu cunftē ir jāievēro zināmi noteikumi. Tas attieksies ne tikai uz profesionāliem lobistiem, bet arī sabiedriskām organizācijām, proti, ka šai pusei ir jārespektē šis regulējums. Bet tikpat lielā mērā tas jārespektē arī valsts pārvaldei."
Ja lobists jeb interešu pārstāvis likumā noteiktos pienākumus nepildīs, paredzēta arī administratīvā atbildība un sods līdz 150 eiro. Vēl gan turpināsies diskusijas, kura iestāde sodus piemēros.
