Uzņēmēju, darba devēju, arodbiedrību, pašvaldību un Zinātņu akadēmijas pārstāvju līdzdalība dažādās darba grupās valdības deklarācijas izstrādē bijusi atšķirīga. Turpmākajās dienās, gatavojot valdības rīcības plānu ar konkrētiem uzdevumiem, sociālie partneri cer uz plašāku iesaisti. Topošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sola regulāras tikšanās ar sociālajiem partneriem. Pirmā no tām – janvārī kopā ar Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas ekspertiem par nodokļu sistēmas konkurētspējas uzlabošanu.
"Kas mūsu nodokļu sistēmā būtu attīstāms, lai uzlabotu mūsu valsts konkurētspēju. Mēs daudz runājam par nodokļu sistēmas vienkāršošanu un zemākiem nodokļiem. Mēs kā koalīcijas partneri esam vienojušies, ka mums vajag turpināt politiku, ka septiņreiz nomērām un vienreiz griežam. Mēs gribam jau pašā sākumā atvērt šo dialogu ar visiem sociālajiem partneriem, lai saprastu dažādās intereses. Un kādu lēmumu mēs varētu pieņemt, kas nav tikai šauri politisks, bet visas sabiedrības interesēs un ekonomikas transformācijas interesēs," izteicās Kariņš.
Saglabāt mērķi mazināt darbaspēka nodokļus ekonomikas konkurētspējas un investīciju piesaistes vārdā izcēla Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra – ne par visiem tematiem valdības deklarācijas veidošanā izdevies tik sadzirdētiem, taču saņemts solījums tikt iesaistītiem rīcības plāna izstrādē.
"Deklarāciju rakstīja 14 nodaļās ar 14 atbildīgajiem. Bija vietas, kur mums atvēra durvis, kur ne īpaši laida iekšā. Veselības tēmā nebija iesaistīšanas, izglītības tēmā bija jālaužas iekšā. Atkal, raugoties uz saturu, enerģētikā īpaši nekas nav ņemts vērā, ekonomikā – dažādi. Tāpēc pilnīgi apmierināti neesam," stāstīja Rostovskis.
Vairāk konkrētām nozares idejām jāparādās valdības darbu plānā, jo līdz deklarācijai daudz kas nav ticis, piekrita arī Latvija Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite. Viņš uzsvēra, ka topošajā valdības deklarācijā sociālo partneru priekšlikumi ir atspoguļoti maz.
"Par darbaspēka nodokļu konkurētspēju, energoresursu cenu konkurētspēju, kā zināms, kontekstā ar sadales tarifu un augstsprieguma tarifu plānu maiņu, kas atkal padarīs mūsu energoresursu cenas nekonkurētspējīgas. Šīs lietas ir jāparedz valdības darbu plānā, jo tā ir pilnībā valdības atbildība un iespējas ietekmēt šos procesus," sacīja Bite.
Valdības deklarācijas un darba plāna izstrāde turpināsies šīs nedēļas laikā. Balsojums Saeimā par nākamās valdības apstiprināšanu sagaidāms nākamās nedēļas vidū.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par tam piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
