Linezera ielā, kur atrodas Zemessardzes 1. Rīgas brigāde un 13. kājnieku bataljons, Latvijas Radio sastapa komandleitnanti Ivetu Bērziņu. Kopš Krievija pagājušajā nedēļā sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, interese par zemessargu gaitām Latvijas iedzīvotāju vidū ir krietni pieaugusi.
Jaunpienācēji aizpilda pieteikumus.
Zemessardzes telpās sastopami gan tādi, kas jau pieteikumus aizpildījuši, gan tie, kas vēl cītīgi tos pilda.
Starp viņiem ir arī Roberts. Viņš ikdienā vada uzņēmumu. Arī viņu Zemessardzē mudināja iestāties karš Ukrainā:
"Sajūtas ir mainīgas. Sākoties konflikta eskalācijai, protams, ka no sākuma bija bailes pirmajās dienās. Bet pēc tam, redzot to, kā ukraiņu tauta pretojas, kā viņi cīnās un ir pašaizliedzīgi un drosmīgi, no tā iedvesmojoties, manī radās pārliecība, ka ir jābūt drosmīgiem, ka ir jābūt vienotiem un ir jārīkojas. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es esmu šeit."
Roberts piebilda, ka cer arī apgūt prasmes, kuras noderēs civilajā dzīvē.
Pie blakus galdiņa savu pieteikumu pildīja arī Andris, kurš savu īsto vārdu atklāt nevēlējās. Ukrainas karš lika Andrim domāt par to, kas nākotnē var notikt Latvijā.
"Domāt arī par to, ko es vēlos darīt, lai pasargātu savu ģimeni, pirmkārt. Un arī valsti, kaut kādas vērtības, kuras šķiet tuvas. Man likās, ka es varu izvēlēties starp diviem variantiem – vai nu doties projām, vai meklēt veidus, kā es varu būt noderīgs. Pieņēmu lēmumu palikt. Un šis ir tas veids, kā es varētu būt noderīgs," viņš teica.
Andris ikdienā strādā par biznesa atbalsta speciālistu, taču pēc profesijas ir tulks. Viņš domā, ka arī šīs zināšanas noderēs darbā Zemessardzē.
Dienestā piesakās ļoti dažādu profesiju pārstāvji, un jebkuras prasmes arī noder, skaidroja komandleitnante Iveta Bērziņa. Piesakās dažādu vecumu cilvēki, arī sievietes.
Latvijas Radio sastapa Lāsmu, kura ikdienā strādā par mārketinga projektu vadītāju. Vaicāta, kā viņas ikdienas pienākumi varētu noderēt darbā Zemessardzē, Lāsma pieļāva: "Varbūt lai es aizvilktu vēl draugus uz Zemessardzi."
Viņa atzina, ka šāds plāns viņai ir. "Es jau esmu sākusi. Katru reizi, kad man ir sapulce ar kolēģiem, es viņiem pajautāju, kad viņiem medicīniskā pārbaude un tā. Šobrīd man tas šķiet ļoti būtiski, jo mēs nevaram zināt, kāda būs situācija nākamnedēļ vai pēc mēneša, vai pēc pusgada. Neizskatās, ka kaimiņi austrumos vēlas apstāties. Tā kā ir jārīkojas. Jābūt gataviem," viņa pauda.
Līdzīga motivācija ir daudziem, kuri šobrīd nāk uz Zemessardzi. Dati rāda, ka intereses pieaugums šobrīd ir iespaidīgs. Piemēram, rekrutēšanas tālrunis pērn visa gada laikā saņēma aptuveni 1200 zvanus. Kopš sākās karš Ukrainā – ir sasniegta teju gada norma. Šajās dienās saņemts aptuveni tūkstotis zvanu.
Visaktīvākie iedzīvotāji ir Rīgā.
Komandleitnante Iveta Bērziņa norādīja: "Man liekas, ka visi notikumi, kas notiek apkārt, ir apliecinājuši to, ka katram no mums ir sava loma, savi pienākumi, un mums ir jābūt drošiem un zinošiem, kā aizstāvēt savu valsti un savu zemi. Un ir lielisks un labs veids, kā to var izdarīt."
Zemessardzē var pieteikties pa tālruni 1811 vai rakstot e-pastu uz adresi [email protected].
KONTEKSTS:
Četru iepriekšējo dienu laikā saņemti vairāk nekā 400 topošo zemessargu pieteikumi. Kopumā Zemessardzē šobrīd dien aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku.
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat nepieciešamākās preces.
Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
