Pārmaiņas topošās valdības deklarācijā
Veselības aprūpes jomā solīts atteikties no pacientu dalīšanas divās grupās atkarībā no nodokļu nomaksas.
Deklarācijā runāts par reģionālo reformu, kura jāpaspēj ieviest līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Novadi tikšot apvienoti, lai tie būtu spēcīgāki, savukārt Pierīgas pašvaldības tikšot vērtētas atsevišķi.
Savukārt ostu pārvaldību topošā valdība varētu pārņemt valsts pārziņā. Arī valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību pakāpeniski solīts centralizēt. Rezultātā valsts uzņēmumiem būtu viens kapitāldaļu turētājs, kurš gan deklarācijā nav nosaukts.
Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs Andris Grafs LTV norādīja, ka gadījumā, ja visus valsts aktīvus saliktu vienās rokās un par šiem aktīviem atbildētu premjers vai kādas nozares ministrs, teorētiska iespēja, ka viena persona var negatīvi ietekmēt uzņēmumu darbu, palielinās.
Tieslietu jomā tikmēr solīts ieviest specializētas tiesas komercstrīdu, korupcijas, ekonomikas un finanšu noziegumu jomā.
Daudzās jomās topošā valdība sola turpināt iepriekšējās valdības iesākto
Izglītībā plānots turpināt satura reformu un skolu tīkla optimizāciju ar atrunu, ka tiek saglabātas skolas pierobežā.
Tāpat valdība turpinās palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu, gan neminot konkrētus skaitļus.
Ekonomikas jomā arī topošā valdība uzsvaru plāno likt uz eksportu. Mērķis ir piecu tūkstošu jaunu eksportējošu uzņēmumu izveidošana.
Tā kā valstī kritiski trūkst darbaspēka, rosināts pārvērtēt imigrācijas politiku, taču nekādi solījumi deklarācijā par darba tirgus atvēršanu nav doti.
Vienlaikus ar jaunu sparu solīts turpināt atbalstu īres dzīvokļu būvniecībai, un mērķis ir katru gadu radīt 1000 jaunu dzīvokļu tieši īrniekiem.
Vairāki skaļi priekšvēlēšanu solījumi nav iekļuvuši deklarācijā
Deklarācijā nekas nav teikts par ministriju skaita samazināšanu, ko solīja gan "KPV LV", gan Jaunā konservatīvā partija. Tā vietā iecerēts vien turpināt jau iepriekšējās valdības iesākto valsts pārvaldes reformu.
Vīlušies par deklarācijas tekstu būs pensionāri, jo izpalikuši ambiciozie priekšvēlēšanu solījumi par pensiju palielināšanu. Jāatzīmē gan, ka partija "KPV LV", kurai uzticēts labklājības ministra amats, pirms vēlēšanām arī nebija starp lielu summu solītājiem tieši pensiju celšanas ziņā. Taču deklarācijā nav iekļuvis arī "KPV LV" solītais par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu pensionāra vienīgajam mājoklim. Tā vietā piedāvāts ieviest neapliekamo minumu nekustamā īpašuma nodoklim.
Vēl deklarācijā nav iekļauta augstskolu skaita samazināšana, taču jauns uzsvars likts uz ārzemju mācībspēka piesaisti, tostarp pasniedzējiem piedāvājot valsts grantus.
Tāpat deklarācijā nav pieminēts Kopdzīves likums, ko priekšvēlēšanu programmās iekļāva gan "Jaunā Vienotība", gan "Attīstībai/Par!".
Latvijas Universitātes politologs Juris Rozenvalds LTV pauda, ka šādā gadījumā vēlētājs var jautāt, kāpēc bija jābalso par šīm partijām, jo nekas nemainās. No nākotnes uzticēšanas viedokļa un partiju ilgstošā pastāvēšanas viedokļa partijām tas var atspēlēties negatīvi.
Piektdien Krišjānis Kariņš tikās ar ministru amata kandidātiem un pārlūkoja pirmo valdības deklarācijas melnrakstu. Tās vēstījumu turpinās pārskatīt nākamnedēļ, tādēļ tajā paustais vēl var mainīties.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš gatavs valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
Nākamā gada Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Tehniskās valdības atbalstītais budžeta projekts gan paredz, ka vispārējās valdības deficītu plānots samazināt līdz 0,7% no IKP.
