Gadā adoptētāja statusu piešķir vidēji 300 cilvēkiem, daļa no viņiem bērnu uz mājām paņem vēl pirms adopcijas procesā. Tā darīja arī kāda sieviete, kuru sauksim par Inesi. Viņa no valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” paņēmusi dažus mēnešus vecu mazuli. Bērnam ir alerģija pret piena produktiem un olbaltumvielām, tāpēc jāpiemeklē īpaša pārtika. Inese mazuli audzina viena.
Par savu situāciju sieviete sākotnēji Radio piekrīt pastāstīt ar norunu, ka mainīs viņas balsi un īsto vārdu, taču vēlāk aizbildinās ar dažādiem iemesliem un norunāto interviju atceļ.
Viņa paņēmusi bērnu un arī bezalgas atvaļinājumu. Kamēr sieviete vēl gaida adoptētāja statusu, centrs, kurā bērns vēl aizvien reģistrēts, palīdz ar dažiem desmitiem eiro mēnesī. Par radušos situāciju sieviete sūdzējās Tiesībsarga birojā, uzdevusi jautājumu, kā, lai iztiek ar 1,2 eiro dienā, ja bērnam turklāt nepieciešama specializēta pārtika.
Birojs visiem valsts sociālās aprūpes centriem pieprasījis sniegt informāciju par uzturnaudas apmēru, stāsta Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
“Noskaidrojām, ka šo uzturnaudas apmēru nosaka centru direktors ar savu rīkojumu, un šī uzturnauda ir atšķirīga. Tā svārstās no 1,20 eiro dienā līdz 2,50 dienā lielākiem bērniem,” saka Grāvere.
“Atkarībā, kurš centrs tas ir, no 36 eiro mēnesī līdz 84 eiro mēnesī, saņem adoptētājs, kuram bērniņš ir aprūpē,” stāsta Grāvere.
Par katru no gandrīz 300 bērniem, kas atrodas valsts sociālās aprūpes centros, pagājušajā gadā no valsts budžeta maksāti vidēji 1100 eiro mēnesī. Vairāk nekā tūkstoti no šīs summas institūcija paturējusi sev, laikā, kad par bērnu rūpējušies topošie likumiskie aizbildņi, kuru uzdevums ir nodrošināt ne tikai ēdināšanu, iztiekot ar summu, kas ir mazāka par neapliekamo minimumu. Šobrīd 10 bērni no valsts sociālās aprūpes centriem nodoti pirmsadocpijas procesā.
“Tas parāda, kur tā nauda, kam viņa aiziet, aiziet nevis bērniņam, viņa vajadzību nodrošināšanai, bet tā nauda aiziet sistēmas uzturēšanai,” uzsver Grāvere.
“Un vienlaikus centrs ar aizbildni slēdz līgumu, ka aizbildnis uzņemas šī bērna pilnu apgādību. Tas nozīmē, gan zāles pērk, gan drēbītes pērk, ratiņus, gultiņu. Līdzi jau neko nedod. Tā nav godīga attieksme un tā neveicina adopciju,’ norāda Grāvere.
Pirms nedēļas Tiesībsargs vērsies pie labklājības ministra, aicinot situāciju labot.
Latvijas Radio sazinājās ar visu aprūpes centru direktoriem, un atklājās, ka centrs „Rīga” vienīgais noteicis atšķirīgu summu dažādām bērnu vecuma grupām. Tā svārstās no 36 līdz pat 84 eiro mēnesī.
Jautāta, kādēļ no 1000 eiro adoptētāji saņem vien dažus desmitus, vadītāja Inese Paudere atjautā:
“Kā dēļ bērnu ņem? Vai viņu ņem sirdij, dvēselei, lai palīdzētu? Vai, lai sev radītu prieku, vai grib nopelnīt ar to?”
Aprūpes centra „Kurzeme” vadītājs Visvaldis Gūtmanis pats savu rīkojumu komentēt nevēlas. Direktora vārdā runā centra filiāles „Liepāja” vadītāja Vita Kadiķe.
Viņa skaidro, ka ar diviem eiro var bērnus pabarot pat četras reizes dienā. Pārējā nauda paliek iestādē, jo bērnus ņemot situēti cilvēki, kam naudas pietiekot.
“Tā gluži nav gadījies, ka ņem bērnu pirms adopcijā un saka, ka nav ko ģērbt mugurā. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri ņem, padomā par šīm lietiņām, bet tā mums nav bijis. Nu kā pārējā nauda? Tur tas pārējais… tur jau ir mūsu elektrība, mūsu apkure, mūsu darbinieki, mūsu sētnieks, nu, tas jau viss ir šeit namā. To jau mēs līdzi nevaram iedot,” skaidro Kadiķie.
Arī aprūpes centra vadītāja Latgalē pati runāt par savu rīkojumu nevēlas, deleģē finansisti. Tā atklāj, ka 1,6 eiro arī ir vidējie pārtikas izdevumi vienai dienai, un uz citiem jautājumiem atbildēt neesot kompetenta.
Ieraksta tapšanas laikā ar Radio sazinās arī kāda sieviete, Elīna. Pēc stāstu sērijas par „sistēmas bērniem”, ar vīru pieņēmuši lēmumu pieteikties bāriņtiesā uz adopciju. Būtu gatavi ņemt bērnu mājās arī ātrāk, taču par naudas apjomu runāt nevēlas, jo esot skaidrs, ka ar to nepietiek.
Labklājības ministrs aizņemtības dēļ uz Radio jautājumiem atbildēja e-pastā. Ministrija lūgšot valsts sociālās aprūpes centriem izmaksāt vienveidīgu samaksas apjomu iespējami īsā laika periodā. Tāpat rosināšot izmaiņas likumā, kas uzturnaudas apjomu pielīdzinātu valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apjomam.
