Valsts policija pirmdien, 12.jūnijā, no apcietinājuma atbrīvojusi "Trasta komercbankas" lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.
"Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu," apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.
Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. "Viņam ir noteikti ierobežojumi," piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.
Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
"Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā," piebilda Berezins.
Procesa virzītājs – Valsts policija – nepaskaidro drošības līdzekļa maiņu un joprojām nesniedz nekādus komentārus šajā lietā.
Ir zināms, ka Raitumu Valsts policija tur aizdomās par dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kas notikusi saistībā ar maksātnespējīgo un likvidējamo “Trasta komercbanku”.
Apcietināto maksātnespējas administratoru lietā advokāti un arī paši nodarījumos vainotie norāda uz policijas vāji sagatavoto pamatojumu inkriminētajam.
“Lēmums par atzīšanu par aizdomās turamo, manā ieskatā, manā novērtējumā neatbilst likuma izvirzītajām prasībām, jo no tā nevar vispār saprast, ko konkrētais cilvēks izmeklēšanas ieskatā vispār ir izdarījis un kāpēc viņa darbības būtu kvalificējamas tieši kā izspiešana un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšana,” pauda advokāts Berezins.
Kā pastāstīja cita šajā lietā aizdomās turētā, maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs, arī viņš brīvdienās pārsūdzējis lēmumu par Sprūdam piemēroto apcietinājumu, bet tas vēl nav izskatīts un Sprūds atrodas apcietinājumā.
Rozenbergs arī norādīja, ka uzrakstījis sūdzību uzraugošajam prokuroram, jo no lēmuma par aizdomās turēto nav minēta ne izspiestā, ne legalizētā summa. Lēmumā ir nosaukti pāris ārvalstu uzņēmumi no kuriem it kā izspiesta nauda, tajā pašā laikā nevar saprast vai šie uzņēmumi ir cietušie. Arī izmeklētājs neapstiprina, ka šie uzņēmumi būtu cietušie.
“Ir diezgan acīmredzams, ka tie procesuālie dokumenti, kas ir nonākuši mūsu rīcībā, ir tapuši sasteigti un acīmredzot lielā laika deficītā,” norādīja arī Rozenbergs.
Piemēram, maksātnespējas administratoram Sprūdam notikušas 4 kratīšanas – gan dzīvesvietā, gan birojā, gan automašīnās, bet vainas pierādījumi, viņaprāt, neesot gūti.
“Kratīšanas laikā neviens dokuments, kas apstiprina manu saistību vispār ar šo kriminālprocesu, netika izņemts. Neviens dokuments!” sacīja Sprūds.
Noprotams, ka tieši tas Sprūdam ļāva izteikt komentāru, ka notiekošais ir vien šovs, kas viņu padarīšot tikai stiprāku. Policija ne tobrīd, ne tagad komentārus nesniedz.
Bet advokāti atgādina arī, ka izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošana, jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei, kā to Latvijai reiz jau norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
“Procesa virzītājs nav aizstāvībai darījis zināmu to informācijas minimumu, ko likums paredz. Proti – nav faktiski likumam atbilstošā apjomā mūs informējis par to, par ko Māris Sprūds tiek turēts aizdomās,” sacīja Rozenbergs.
Aģentūrai LETA zināms, ka apcietinājumā turpina atrasties arī trešais šajā lietā iesaistītais, maksātnespējas procesa administrators Ilmārs Krūms.
Jau ziņots, ka tiesa piektdien nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoriem Naurim Durevskim un Mārim Sprūdam, kā arī likvidējamās "Trasta komercbankas" administratoram Ilmāram Krūmam un finansistam Raitumam.
Zināms, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar likvidējamās "Trasta komercbankas" administratoru Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas šobrīd nav zināms.
Raituma advokāts Berezins jau toreiz teica, ka, visticamāk, tiesas lēmumu pārsūdzēs, jo uzskata, ka policijas argumentācija finansista apcietināšanai esot bijusi vispārīga. Sprūda advokāts Rozenbergs apliecināja, ka viņa klienta aizturēšana saistīta ar likvidējamo "Trasta komercbanku. Advokāts teica, ka jautājumus par viņa klientam inkriminētā nozieguma sastāvu esot jāuzdod VP, taču Sprūds uzskata, ka pret viņu vērstais kriminālprocess notiek nepamatoti.
Savukārt Durevska advokāts pēc sēdes komentārus nesniedza. Arī Krūms pēc tiesas sēdes uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.
Krūms patlaban ir likvidējamās "Trasta komercbankas" administrators. Raidījums "Nekā personīga" pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.
Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Krūms viņu algojis palīdzības sniegšanai "Trasta komercbankas" maksātnespējas lietā.
Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (Zaļo un Zemnieku savienība) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.
Sprūds un Krūms ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas amatpersonas - Krūms darbojas valdē, bet Sprūds ir padomes loceklis.