Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektam, kuru pavasarī valdība beidzot atbalstīja un nodeva izskatīšanai Saeimā, netrūkst pretinieku. Atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par to vēl nav spriedusi. Tās deputāti gaida Saeimas juristu atzinumu.
Tikmēr Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputāti otrdien sanāca uzklausīt likumprojekta autorus, pretiniekus un atbalstītājus.
Visskeptiskāko viedokli par trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Andris Alksnis.
Viņš uzskata, ka likumprojekts dublē jau esošos normatīvos aktus, kā arī neaizsargā darba devējus.
„Šeit tiek daudz runāts par trauksmes cēlēju aizsardzību. Respektējam, bet nevar aizmirst to, ka arī darba devējs jāaizsargā ļaunprātīgas trauksmes celšanas gadījumā. Spilgts piemērs – darbinieks uzzina, ka viņu likumīgi grib atlaist, un viņš uzreiz saceļ trauksmi,” piemēru minēja Alksnis.
Vajadzību pēc šāda regulējuma, kas aizsargātu trauksmes cēlēju intereses, nesaskata arī Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieks Ojārs Rudzītis. Viņš deputātiem sacīja, ka cilvēkiem jau tagad ir vairākas citas iespējas aizstāvēt savas intereses un ziņot par nelikumībām.
“Vai tādam likumprojektam vajadzēja būt, jo šobrīd jau Latvijā pastāv gan sistēmas, gan iespējas informēt, sniegt savas sūdzības un aizstāvēties, tāds jautājums. Vai tādai sistēmai jābūt? Bet, ja ir izstrādāta, tad tas ir optimālais,” secināja Rudzītis.
Apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) runātāju viedokļus salīdzināja ar anekdoti: „Jūsu teiktais man atgādina krievu folkloru, ka lūgšana sākas ar vārdiem par labu veselību, bet beidzas ar – dusi mierā.”
Pie nopietnības deputātus sauca “Sabiedrības par atklātību “Delna”” jurists Jānis Veide, sakot – pētījumi liecina, ka teju 80% darbinieku būtu gatavi ziņot par pārkāpumiem darbā. Taču to nedara, jo baidās no sev nelabvēlīgām sekām. “Delnas” pārstāvis arī bažījās, ka likumprojekts nav nonācis īstajā komisijā.
„Žēl, ka Saeima nolēma to nodot nevis jūsu komisijai, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Mans uzskats, ka tajā nav atbilstošu speciālistu. Cerams, ka likumprojekts nepazudīs Saeimas atvilktnēs,” sacīja Veide.
Likumprojekta autoru, Valsts Kancelejas pārstāve Inese Kušķe komisijas dalībniekiem izteica cerību, ka maija beigās likumprojekts piedzīvos kādu virzību.
Savukārt Loskutovs sanākšanu nobeidza ar atziņu, ka apakškomisijas deputāti likumprojektu atbalsta un aicinās stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību.
Likumprojekts paredz, ka trauksmes cēlēji ir cilvēki, kuri savā darbavietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses un par to ziņo. Plānots, ka trauksmi varēs celt gan valsts dienestā, gan privātajos uzņēmumos, ziņojot, par, piemēram, pārtikas drošību, izvairīšanos no nodokļiem, risku būvniecībā, iepirkumos un citās nozarēs.
