Aizejošais Saeimas sastāvs, kas līdz šim par likumu daudz laika aizvadīja strīdos, ceturtdien to galīgajā lasījumā atbalstīja lielā vienprātībā, vien Nacionālās apvienības deputāte Ingūna Rībena atturējās.
Kas ir trauksmes cēlēji?
Cilvēki, kuri savā darbavietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, un par to ziņo.
Vides vai veselības apdraudējums, korupcija, pārkāpumi būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā ir biežākie trauksmes cēlēju atklāto problēmu piemēri.
Kā galvenie jaunā likuma ieguvumi uzskatāmi vismaz divi – pirmkārt, trauksmes cēlējs varēs būt anonīms, bet, otrkārt, valsts garantēs bezmaksas juridisko palīdzību.
Kā varēs celt trauksmi
Jelgavas domes par tūkstošiem eiro pirktie it kā ziedi patiesībā, iespējams, bijis alkohols privātām domes darbinieku vajadzībām, bet ziedu veikala pārdevējas pavadzīmēs to slēpušas kā puķes. Slimnīcās vienreiz lietojamus instrumentus izmanto atkārtoti, apdraudot pacientus ar jaunām slimībām un sagrozot slimnīcu naudas lietas. Sižetu sērijā «Sistēmas bērni» atklāti bērnu tiesību pārkāpumi un vardarbība vairākos bērnunamos Latvijā. Šie ir piemēri, ko nevarētu izgaismot, ja par nebūšanām neuzdrošinātos runāt to liecinieki.
"Latvija ir maza valsts, un mēs viens otru pazīstam, un tas parasti notiek tieši kolektīvos, kuros strādā. Protams, pastāv diezgan liela varbūtība, ka var izskaitļot, kurš varētu būt tas, kurš ir cēlis trauksmi par šīm nelikumībām. Līdz ar to, tāpēc ir šis mehānisms iestrādāts likumprojektā par aizsardzību tieši trauksmes cēlējam," Saeimas deputāte Astrīda Harju ("Vienotība") intervijā Latvijas Radio ieskicēja galveno problēmu, kādēļ līdz šim visai reti gaismā nonāk nelikumības, par kurām zina varbūt pat veseliem kolektīviem. Tāpēc Saeima vairākus gadus strādāja pie jauna normatīva – Trauksmes cēlēju likuma.
Deputāte Harju kā galvenos ieguvumus norāda tos, ka trauksmes cēlējus valsts sargās kā anonīmus, turklāt sniegs bezmaksas juridisko palīdzību.
"Praktiskajā darbībā tas notiek tā, ka, pamanot šo iespējamo pārkāpumu vai arī redzot tās noziedzīgās darbības, kas notiek, vai kaitējumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, tad šis trauksmes cēlējs ziņo, norādot, ka tā ir trauksmes celšana un sniedz [informāciju] kompetentajai institūcijai. Ja neuzticas, var sniegt arī biedrībai, kas ar to nodarbojas, var sniegt arī kontaktpunktam, kas ir pati augstākā institūcija šā likuma ietvaros, kam ir arī augstākā uzticība valstī, un tā ir Valsts kanceleja," skaidroja Harju.
Valsts kancelejā informē, ka trauksmi varēs celt divējādi – vēršoties darba vietā vai kompetentajā institūcijā. Likums arī nosaka, kādos gadījumos trauksmi varēs celt, sniedzot informāciju publiski. Lai celtu trauksmi, var izmantot trauksmes cēlēju kontaktpunkta, biedrības vai nodibinājuma, arodbiedrības vai to apvienības starpniecību, informē Valsts kancelejā.
Par ko var celt trauksmi
Valsts kancelejā tiks izveidots Trauksmes cēlēju kontaktpunkts, kas rūpēsies par to, lai vienuviet būtu pieejama pietiekama informācija un atbalsts trauksmes cēlējiem, kā arī metodisks atbalsts trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšanai.
Paredzēts, ka celt trauksmi par jebkādu pārkāpumu, tostarp par:
- amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
- korupciju;
- krāpšanu;
- publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
- izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
- sabiedrības veselības apdraudējumu;
- pārtikas drošības apdraudējumu;
- būvniecības drošības apdraudējumu;
- vides drošības apdraudējumu;
- darba drošības apdraudējumu;
- sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
- cilvēktiesību pārkāpumu;
- pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
- pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
- konkurences tiesību pārkāpumu.
Uzteic jauno likumu
Jauno likumu uzteic advokāts Lauris Liepa, kurš ikdienā ir biežs trauksmes cēlēju aizstāvis. Viņš atzinīgi vērtēja trauksmes celšanas likumprojektā paredzēto anonimitāti un bezatlīdzības juridisko palīdzību. "Vai tas notiks realitātē, to redzēsim, kad mehānisms realitātē jau darbosies," piebilda advokāts.
Viņš norāda, ka gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē ierasta prakse ir tas, ka darbavietas vai plašāku pārkāpumu izgaismotājs agri vai vēlu tiek atlaists, kā arī dažādas sankcijas piedzīvo vēl pēc tam.
Liepa norādīja arī uz vairākām nozīmīgām lietām likumprojektā. Pirmkārt, Valsts kanceleja, kurā nonāk informācija no trauksmes cēlējiem. Otrkārt, lielākajiem darba devējiem pašiem būs jāizstrādā sistēma, kur vērsties trauksmes cēlējiem. "Viņi sakostiem zobiem būs spiesti nodrošināt, ka jebkurš no darbiniekiem varētu doties un informāciju nodot. Faktiski viņiem ir pienākums šo informāciju apstrādāt, pārbaudīt (..), pienākums nodot to tālāk," sacīja Liepa.
Pagaidām gan Latvijas likumdevējs nav padomājis par potenciālo trauksmes cēlēju motivēšanu. Citviet pasaulē, ja ar nebūšanu atklājumu radīts būtisks ietaupījums pārējai sabiedrībai, pārkāpuma izgaismotājs tiek pie atlīdzības.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2019.gada 1.maijā.
KONTEKSTS:
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu valdība pēc ilgiem saskaņošanas gadiem atbalstīja pērn pirmajā pusē. Likuma mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju anonimitāti un nepieļaut darba devēju atriebību. Pēdējos gados līdzīgi speciāli likumi pieņemti vairākās Eiropas valstīs, tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.