Trīs jūru iniciatīva apvieno 12 Eiropas valstis starp Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Mērķis ir piesaistīt naudu infrastruktūras un citiem projektiem, kas mazinātu atpalicību no Rietumeiropas.
Katru gadu dalībvalstu līderi tiekas samitā. Nākamgad tas notiks Rīgā. Valsts budžetā pasākumam paredzēta ievērojama naudas summa – pusotrs miljons eiro. Summa sadalīta starp trīs iestādēm. Visvairāk – 568 tūkstoši eiro – tiks Valsts prezidenta kancelejai, kas ir galvenais samita rīkotājs.
"Lielāko sadaļu aizņem drošība, drošība delegācijām, tātad automašīnas, pārvietošanās. Tāpat arī izmitināšana, kā arī telpu īre samita norisei. [..]
Lai lieki netērētos, organizējot šo samitu, tāpēc mēs esam ieplānojuši, piemēram, atšķirībā no bulgāriem, kas rīkoja samitu divas dienas, mēs esam ieplānojuši tieši prezidentu samita norisi vienu dienu," stāstīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.
Ekonomikas ministrijai (EM) naudu plānots piešķirt tāpēc, ka samita laikā notiks arī divu dienu biznesa forums. Tā būšot iespēja Latvijai prezentēt savus projektus augsta līmeņa viesiem un piesaistīt investīcijas. Izmaksas esot līdzvērtīgas citiem šāda mēroga pasākumiem.
"Kā viens no piemēriem, kuru vērtējām, ir Latvijas simtgades forums, kas notika 2018. gadā, un tāpat arī dažādi forumi un dalība "Expo" Dubaijā. Tās ir izmaksas, lai uzrīkotu augstas kvalitātes biznesa forumu," teica Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds stāstīja, ka Latvijai Trīs jūru iniciatīva ir nozīmīga.
Tā ir iespēja attīstīt ekonomiku un pastiprināt saites ar ASV, kas iniciatīvai solījušas piešķirt miljardu dolāru.
Klātienē ASV prezidents Trīs jūru iniciatīvas samitu apmeklēja 2017. gadā Varšavā, kad amatu vēl ieņēma Donalds Tramps.
"It īpaši Trampa laikā tā vien izskatījās, ka Trīs jūru iniciatīva ir arī zināmā veidā par stratēģisko konkurenci, par to, kurš tad šeit reģionā ir stratēģiski nozīmīgākais spēlētājs," sprieda Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, profesors Andris Sprūds.
Vienlaikus eksperts Trīs jūru formātu vērtēja piesardzīgi, jo iespējas īstenot pieteiktos infrastruktūras projektus būšot atkarīgas no ļoti dažādām interesēm. Turklāt bez Eiropas Savienības finansējuma iztikt nevarēšot, uzskata Sprūds.
"Višegradas valstīm, Polijai un Ungārijai, nav gluži tās gludākās attiecības ar Eiropas Komisiju, ar Eiropas Savienības centrālajiem spēlētājiem. Ar ASV – šeit ir jautājums, vai ASV klātbūtne jaunajā administrācijā būs tikpat angažēta, kāda tā bija Trampa laikā, kur bija konkrētas ambīcijas, konkrēti mērķi," teica Sprūds.
Valsts prezidenta kanceleja norāda, ka strādā pie tā, lai samitā ierastos arī pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens.
