Nu jau teju gadu pirmo vijoli Latvijas politikā spēlē ZZS. Gandrīz piecpadsmit gadus ar nelielu pārtraukumu tā ir bijusi pie varas, taču tik liela ietekme un tik daudz būtisku amatu vienlaikus apvienībai līdz šim nav bijis. Visticamāk, tieši tāpēc ZZS veidojošās partijas pēdējā laikā piesaista arvien vairāk biedru. Tomēr pārbaudījums ar varu bijis par smagu vairākiem spēkiem Latvijas politiskajā vēsturē.
Līdz šim “zaļzemnieki” iekšējās domstarpības uz āru nebija nesuši, taču tagad tas sāk notikt arvien biežāk.
Vēlā piektdienas vakarā LZP biroja logos dega gaisma. Taču ne tāpēc, ka partija svinētu 27.jubileju. LZP domes sēdē notika sīvas diskusijas par to, kurš būs Rīgas mēra amata kandidāts un ko darīt ar Truksni.
LZP dome – tās sastāvā ir visu līmeņu deputāti un partijas reģionālo nodaļu vadītāji – katra gada sākumā sanāk kopā nosvinēt partijas jubileju. Arī šogad teorētiski bija paredzēta īsa darba sadaļa, kam sekotu plašas svinības. Domē bija plānots pavaicāt viedokli par valdes lēmumu nominēt kā ZZS Rīgas mēra kandidātu partijas līdzpriekšsēdētāju Viesturu Silenieku. Taču plāni mainījās, jo Saeimas deputāta Valda Kalnozola vadītā LZP Rīgas nodaļa paziņoja, ka virza Rīgas mēra amatam LZP valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.
Kalnozols “De facto” norādīja, ka Tavaram ir vairākas priekšrocības pār Silenieku: “Pirmā priekšrocība varbūt ir tas, ka viņš nav tik meistarīgs intrigotājs kā Silenieka kungs. Otrā priekšrocība – ka viņš jau ir Rīgas nodaļā no paša dibināšanas sākuma un ir piedalījies šajās Rīgas nodaļas talkās.”
Lai gan Rīgā dzīvo vairāki simti LZP biedru, Rīgas nodaļa ir ļoti neliela un Tavaru par mēra kandidātu izvirzīja ar deviņu cilvēku balsīm. Valdē viņam atbalsta nebija arī tāpēc, ka pēdējā laikā viņš bieži izplatīja no pārējās valdes atšķirīgus viedokļus par dažādām tēmām – piemēram, par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.
“Ja man ir jāizvēlas starp Viesturu Silenieku un otru pašlaik nosaukto kandidātu, un ja Silenieku neapstiprinās, tad labāk, lai mums nav neviena, jo priekš kam man pēc tam naktīs slikti jāguļ ir. Es negribu naktīs slikti gulēt. (...) Mums Zaļajai partijai kā vecākajai Latvijas politiskajai partijai ir tāda nerakstīta tradīcija: ka mēs parasti nevirzām tos, kas paši ļoti grib,” saka LZP valdes loceklis, Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš.
Balsojumā par Rīgas mēru galu galā tika izlemts, ka kandidātu virzīs ZZS valde. Taču "zaļo" domstarpības vēl vairāk saasināja par partiju nelikumīga finansējuma saņemšanu aizdomās turētais Gatis Truksnis, kuru rudenī no LZP izslēdza valde. Piektdienas rītā viņš negaidīti paziņoja par demisiju no Jūrmalas mēra amata un tikpat negaidīti pauda vēlmi palikt LZP. Sarunās ar žurnālistiem par savu politisko nākotni Truksnis neielaidās – viņu varēja nointervēt, vien skraidot pakaļ pa Jūrmalas domes gaiteņiem.
Vaicāts, vai palikšana partijā viņam ir svarīgāka nekā amats, Truksnis aicināja šīs lietas nesalīdzināt. Viņš arī apgalvoja, ka tā esot vien sakritība - dažas stundas pirms LZP domes sēdes pēkšņi izplatītais paziņojums par mēra amata atstāšanu veselības stāvokļa dēļ: "Nē, nē, es nekomentēšu šīs sakritības, tiešām."
Vienīgais, kas no LZP līderiem zināja par Trukšņa plāniem, bija Tavars. To "De facto" apstiprināja par Jūrmalas vicemēru piektdien ievēlētais Trukšņa līdzgaitnieks, LZP Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš. Viņš atzina, ka Tavars ceturtdien bija atbraucis uz Jūrmalu ar viņu tikties. Kā vienu no risinājumiem viņi pārrunāja, ka Truksnis pats šobrīd atkāpjas, lai saglabātu vismaz cerības palikt partijā.
Truksnis nebrauca uz Rīgu, lai pamatotu to, kādēļ vēlas palikt LZP. Lai gan Jūrmalas nodaļas pārstāvji partijas biedriem apgalvoja, ka pēc domes sēdes Truksnis aizvests uz slimnīcu, pats viņš to sarunā ar “De facto” skaidroja ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja piemērotajiem drošības līdzekļiem kriminālprocesā: "Grūti jau braukt – kad tur reiz aizbrauc Rīgā, tad tur visādi priekšnieki, ar kuriem ir aizliegts satikties. KNAB ir aizliedzis. Pilna Rīga tādu..."
Trukšņa taktiskais gājiens pārliecināja klātesošo LZP domnieku vairākumu, un ar trīs balsu pārsvaru viņš tika atjaunots par partijas biedru. Vairāki pazīstamākie LZP pārstāvji, piemēram, Saeimas deputāti, neslēpa sarūgtinājumu par šādu iznākumu, tostarp arī partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka: "Es nevēlos viņu redzēt kā Zaļās partijas biedru, jo man būs ļoti grūti pēc tam zināmā mērā atbildēt par viņa rīcību Jūrmalas domē."
Savukārt Tavars, kurš Truksni balsojumā atbalstīja, viņā nesaskata draudus LZP nākotnei: "Es saskatu daudz lielākus draudus, ja mēs būsim kāda šaura grupa, kas pieņems vienpersoniski lēmumus par jebkuru partijas biedru, par visām nodaļām, neraugoties uz to, kas ir rakstīts statūtos."
Tikmēr otrs LZP līdzpriekšsēdētājs Silenieks nav gatavs pateikt, cik rūgtas būs mieles par Trukšņa palikšanu biedru rindās: "Tas nav tā, ka rīt no rīta mēs uzreiz kaut ko sajutīsim. Jo daudzos gadījumos ir svarīgs arī kaut kāds pašattīrīšanās process."
Arī LZP partneri ZZS apvienībā, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) šonedēļ aktīvi piedalījās partijas iekšējo strīdu uzkurināšanā. "Zemnieki" deva skaidrus signālus "zaļo" vadībai, ka neatbalstīs Silenieka kandidatūru kā ZZS pirmo numuru.
Iemesls – viņa izteikumi, kas neizslēdza jelkādu sadarbību ar "Saskaņu" Rīgas domē. Pret savas pārstāves Ivetas Grigules sadarbību ar "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības deputātiem Eiropas Parlamentā LZS gan ir pielaidīgāka. Premjers Māris Kučinskis nosodīja Grigules balsojumu pret rezolūciju, kas vērsās pret Krievijas propagandu, un aicināja eiroparlamentārieti izslēgt no partijas.
Tomēr maz ticama ir pat šī jautājuma nonākšana LZS valdes sēdē. Tas kļūst skaidrs no partijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa nostājas: "Premjeram jāzina, ko runāt. Viņš nevar... Viņam jājūt ir situācija, un, protams, es negribu norādīt, kā premjeram runāt, kā prezidentam runāt – tas ir viņu viedoklis, un tas ir respektējams. Bet viņiem ir jābūt gataviem arī saņemt no attiecīgiem politiskajiem spēkiem viņu viedoklim noraidījumu."
ZZS allaž ir cītīgi pētījusi partiju reitingus un reaģējusi uz izmaiņām. Iekšējās nesaskaņas bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik populārākā koalīcijas partija "Vienotība" nu turas vien nedaudz virs piecu procentu barjeras.
LZP nespēja vienoties par savu Rīgas mēra amata kandidātu nozīmē, ka visticamākais pretendents uz ZZS galvaspilsētas saraksta pirmo numuru tagad ir apvienības valdes priekšsēdētājs "zemsavietis" Armands Krauze. Tas nozīmē, ka ievēlēšanas gadījumā viņš zaudētu gan Saeimas deputāta, gan Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra amatus. Arī tad, ja būs vien Rīgas domes opozicionārs.
